Mēs dzīvojam pasaulē, kur visi zina savas tiesības un neviens nezina pienākumus. Ar ko tas viss beidzas ģimenēs?
Mēs dzīvojam pasaulē, kur visi zina savas tiesības un neviens nezina pienākumus. Ar ko tas viss beidzas ģimenēs? Ar skandāliem, alkohola pārmērīgu lietošanu un nervu daktera apmeklējumiem (lielākoties dāmām), ar roku palaišanu. Agrāk i sievas, i vīri zināja – laulāto pienākums jāpilda, lai vai kas! Ja ne, mūsu vectēvi un vecmammas skrēja sūdzēties pie mācītāja, bet mūsu mātes un tēvi – uz partijas komiteju. Kur lai tagad skrien neapmierinātie vīri vai sievas? Nekur. To mēs redzam pēc policijas sniegtās notikumu statistikas. Nav ne nedēļas, kad kāds pārītis nebūtu sakāvies vai pat lūkojis nogalināt viens otru. Šokējošs notikums tikko bijis Krievijā, kur kāda bērnudārza audzinātāja, trīs bērnu māte, nosmacēja vīru par to, ka šis atteicies pildīt laulātā pienākumu. Viņš, lūk, bija noguris. Tagad varēs atpūsties viņā saulē.
Es pat teiktu, ka agrāk vairāk bija neapmierinātu vīru, jo sānsoļi bija stingri nosodīti. Kā kas – tā mācītājs saka biezu vārdu. Kā kas – tā biedru tiesa. Vēl trakāk, ja izsauca partijas komitejā uz kafiju pie ideoloģiskā sekretāra. Sak, tā un tā, kāpēc graujat ētiku, tikumību un harmoniju sabiedrības pamatšūniņā?! A?! Jums ir nepatika pret pastāvošo iekārtu? Tas jau oda pēc politikas. Tāpēc veči turējās pie savu sievu brunčiem. Tā bija drošāk. Bet sievas toreiz bija slampas, jejbogu! Mūždien viņām bija aizbildinājumi, lai tikai mocītu vīrus. Tagad ir otrādi. Vīri ir kā brīvi ērgļi debesīs. Ko grib, to dara. Un sievas vai nu pacieš, vai arī šķiras. A kur ta skries? Vecis tūdaļ pat jaunāku sievu nocopēs. Un vecā laulene kodīs nagos. Ai! Veči tagad savas sievas iedomīgi saukā šādi: “Tā ir manu bērnu māte.” Es arī tā daru. Esmu savu sievu Antoniju izglītojis šajā jautājumā. Proti. Veci nav jātiesā, jo, kamēr viņam erekcija, tikmēr šim spēkā nevainības prezumpcija. Lai vairāk lasa vietējo presi un analizē situāciju! Turklāt vidējais statistiskais latviešu vīrietis nav vainīgs, ka viņam acis jāmet uz kaimiņa sievu. Tā ir gadsimtos iegājusies vietējā tradīcija. Tāpat kā citām tautībām ir savējā. Vai korejieši vainīgi, ka viņi laulāto pienākumu pilda piecas reizes nedēļā? Vai brazīlis vainīgs, ka viņam bez sievas vajag vēl 10 draudzenes? (Man personīgi pietiek ar vienu.) Vai ungāri vainīgi, ka viņiem pienākumu pildīt patīk vismaz 9 dažādās pozās?
