Varbūt, ka vistiņa olu dēja… Nejauši satieku veco Lavīzi.
Varbūt, ka vistiņa olu dēja…
Nejauši satieku veco Lavīzi.
Šī man rāda dusmīgu seju:
Es speciāli abonēju šo avīzi,
Lai varētu palasīt tavu dzeju,
Jo tavas satīras raibās mušas
Sīvi koda kā aptrakušas.
Tu publicējies tik regulāri.
Vai tagad cenzūras svītra pāri?
Es taisnojos: pēdējo pantiņu
Solīja nest kāda tantiņa,
Bet laikam līdz birojam
nepaspēja.
Varbūt, ka vistiņa olu dēja,
Varbūt, ka gurķi ūdeni prasīja,
Varbūt, ka biezāku trilleri lasīja
Un dzejolīši kaut kur starp
lapām
Guļ tagad tik svētlaimīgi kā
kapā…
Šie nav tie sliktākie varianti,
Ja kaut kur pazūd proza vai
panti,
Jo zinām droši kā vienreiz vienu
Rīts atkal atnesīs laimīgu dienu.
Lai pērkoņi birdina asaras,
Mums sveicienus sūtot no
vasaras!
Lai ķīmiķiem kolbas un
menzūras,
Bet avīzes drukā bez cenzūras!
