“Ko darīt situācijā, ja kaimiņš ienīst manu suni?” jautā laikraksta lasītāja no Trapenes pagasta. Konflikts izcēlies, jo viņas suns, kā jau sargsuns, aprej kaimiņieni.
“Ko darīt situācijā, ja kaimiņš ienīst manu suni?” jautā laikraksta lasītāja no Trapenes pagasta. Konflikts izcēlies, jo viņas suns, kā jau sargsuns, aprej kaimiņieni.
Divus gadus vecais suns tiek apmācīts un vests pie kinologa, bet kaimiņienes zvani uz policiju atkārtojas. Alūksnes rajona Policijas pārvaldes Trapenes iecirkņa inspektors Guntis Skaistkalns stāsta, ka šis suns tiešām traucē rejot un turklāt klaiņo bez pavadas un uzpurņa. “Likums nosaka gan normas, gan pienākumus, kā suns jātur,” norāda G. Skaistkalns. Likums paredz, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku; nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
“Nav jau tā, ka suns rej bez mitas un bez iemesla. Suns labi atceras savus pāridarītājus, un, iespējams, kaimiņiene viņu ir fiziski ietekmējusi,” atklāj Alūksnes kinologu biedrības “Remis” valdes priekšsēdētājs Agris Naglis. Var saprast dusmas uz rejošu suni, taču jāatceras, ka sunim ir jārej, jo tā ir viņa valoda. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
Kam šeit taisnība, spriest varam mēs katrs pats.
