Kad pēc laulībām Alūksnes Romas katoļu baznīcā jaunais pāris ar kāzu viesiem iebrauca Apes lauku mājas „Kalnarušķi” pagalmā, debesīs lielā lokā mirdzēja divas varavīksnes – viena virs otras. Vai tās apliecināja laimīgas kopdzīves sākumu 07.07.07?
Kad pēc laulībām Alūksnes Romas katoļu baznīcā jaunais pāris ar kāzu viesiem iebrauca Apes lauku mājas “Kalnarušķi” pagalmā, debesīs lielā lokā mirdzēja divas varavīksnes – viena virs otras. Vai tās apliecināja laimīgas kopdzīves sākumu 07.07.07?
Mīlestībai ir tūkstošiem veidu un krāsu, bet varavīksne ietver visu krāsu spektru. Katrai ir sava gaisma, savas skumjas, sava laime un sava smarža. Tiesa, jaunlaulātie Zane (pirms kāzām Loča)un Mārtiņš Kaibes spriež, ka tas ir tikai skaists kāzu datums. Turklāt tas ticis izraudzīts jau pagājušajā gadā, kad vēl nebija sacelta ažiotāža par šajā dienā rīkoto kāzu īpašās veiksmes un laimes apsolījumu.
Vedējmāte – Zanes māsa Kristīne – skatījās kalendārā skaistu datumu. 07.07.07. – izskatījās labi. “Tiesa, bija arī citi varianti, tomēr palika 7.jūlijs,” stāsta Kristīne Loča – Klāviņa. Varbūt šim lēmumam nemanāmu impulsu deva tas, ka arī vedējiem – Kristīnei ar vīru Kasparu – kāzas bija jūlijā.
Tagad Zane secina, ka skaitlis “7” tomēr ir īpašs, jo ir svētīts. Svētdiena ir septītā diena. Ir septiņi galvenie tikumi un septiņi grēki. Kāzās jaunlaulātajiem vajadzēja pāriet septiņus tiltus, veicot dažādus simboliskus pārbaudījumus. Mārtiņam bija jānes Zane pāri tiltam un jāskaita soļi, lai zinātu, cik gadus laimīgi kopā nodzīvos. Viņš gāja tik maziem solīšiem, ka skaitītāji tika līdz 80 un meta mieru. Ja šo skaitli pieskaita pašreizējam jaunlaulāto gadu skaitam, tad iznāk, ka abu kopdzīve pārsniegs 100 gadus. Tātad tomēr “7” ir būtiska nozīme.
Liktenis izmanto internetu
Īpašs ir stāsts par Zanes un Mārtiņa iepazīšanos. “Tas bija gadu mijā, kad citi draugi un draudzenes gatavojas svinībām, bet man bija jāiet uz draudzenes mātes bērēm, tāpēc biju viena Apē. Internetā “draugos.lv” izlasīju, ko man raksta Mārtiņš: “Sveika, zīmeļa!”. Mums kādreiz bija govs Zīmaļa. Domāju, nu gan – pirmais sveiciens – “Čau, govs!”,” pārpratumu atceras Zane. Izrādījās, ka Mārtiņš bija domājis sūtīt sveicienu savējai, atvasinot no krievu valodas – zemļačka, jo abi tolaik dzīvoja Valmierā. “Mēs ar draugiem cits citu saucām zimeļa, zimeļa, tāpēc arī tā rakstīju,” skaidro viņš.
Sarakste internetā turpinājās, un pēc mēneša bija pirmais randiņš – 2005.gada 5.februārī pulksten 10.17 Valmieras maiznīcā “Ieva”. “Iznāk, ka satikāmies internetā. Tā gan bija tikai tāda muļķošanās, nevis drauga meklēšana. Kad nebija, ko darīt, pļāpājām,” secina jaunā sieva. Kristīne atzīst, ka nav ticējusi stāstiem par iepazīšanos internetā un laimīgu apprecēšanos.
“Iepazīšanās internetā bija tikai iemesls, lai satiktos. Mēs nemeklējām viens otru, viss notika it kā pats no sevis. Tā bija apstākļu sakritība. Vai varbūt liktenis?” spriež Mārtiņš. Viņš un Zane dažkārt domā, kā būtu, ja nebūtu šīs sarakstes internetā. Abiem liekas, ka droši vien tāpat agrāk vai vēlāk satiktos. Tas tomēr ir likteņa pirksts.
Viens otram ir “īstie”
Mārtiņš atzīst, ka nevar vārdos pateikt, kas viņu saista pie Zanes. Jā, protams, mīlestība! Bet kā tas ir? “Ir sajūta, ka tas ir īstais cilvēks. Viņā ir viss, pati pilnība. Šķiet, ka visu mūžu pazīstu Mārtiņu,” cenšas skaidrot Zane. Mārtiņš atklāj, ka jau pēc pirmās tikšanās domas arvien atgriezušās pie Zanes. Nebija tā, ka vienkārši izdzēra tēju un aizgāja katrs savās gaitās. Radās sajūta, ka abi ir viens vesels. Maiznīcā bija daudz cilvēku, bet viņiem likās, ka ir divi vien.
Līdz kāzu dienai pagājuši divarpus gadi. Varbūt varēja tāpat dzīvot kopā? “Dievs svētī laulību. Mēs ne tikai veidojam ģimeni, bet parādām sabiedrībai, ka esam gatavi uzņemties atbildību,” uzsver Zane. “Kāzas vajadzīgas nevis tāpēc, ka skaisti izskatās un ir liels tusiņš, bet tāpēc, ka vienkārša kopā dzīvošana nespēj pildīt īstas ģimenes uzdevumus,” abi ir vienisprātis. Viņu atziņu apliecina sarkani krekliņi ar uzrakstu “Mēs esam ģimene”, tajos Zane un Mārtiņš lepojās kāzu otrajā dienā.
Ģimenē būs seši bērni
Metot šautriņas, kāzās noskaidrots, ka viņu ģimenē būs seši bērni. Zīmītes ar “bērniem” bija balonos. Mārtiņš izšāva divas meitas, Zane – divus dēlus, pēc tam abi kopā – vēl pa meitai un dēlam. “Seši bērni būtu optimālais skaits. Turklāt pienākumu sadalē bērnu auklēšana un audzināšana tiks nodota vecvecākiem, tātad visi būs gan pabaroti, gan pieskatīti,” smejas Zane. Viņai ir divi brāļi un divas māsas, Mārtiņam ir trīs brāļi. “Kārtīgas ģimenes. Turklāt bērniem ir jāpārspēj vecāki,” uzsver Mārtiņš. Zanes mamma žēlojas, ka kāzas bērniem svin jau trešo vasaru, bet mazbērnu vēl nav. Varbūt tāpēc čigāni kāzās uzdāvināja suni un trušu meiteni, kurai deva vārdu Maruta (7.jūlijā vārdadiena).
“Kāzas bija lieliskas! Vedēji par visu bija gādājuši, turklāt mēs neko iepriekš nezinājām. Arī viesi bija sajūsmā,” norāda Mārtiņš. Jaunā pāra kursa biedri pirmo reizi redzēja laulību ceremoniju baznīcā. Alūksnes veikala “Karīna” pircēji bija pārsteigti, kad jaunā sieva un vīrs devās iepirkties. Viņiem par 1 latu bija jāiegādājas iespējami vairāk pirmajām ģimenes brokastīm. “Es uzvarēju, jo man preču bija vairāk. Nopirku piecas paciņas cepamā pulvera. Savukārt Mārtiņš izvēlējās romantiskas lietas – svecītes, šķiltavas, tēju,” atklāj Zane. Tiesa, labi, ka neviens necentās noskaidrot, kurš ēdīs cepamo pulveri brokastīs.
Tā tam ir jābūt!
Māsas atšķirīgi vērtē uzvārda maiņu pēc laulības. Kristīne atstājusi savējo, papildinot to ar vīra uzvārdu. Savukārt Zanei liekas pilnīgi dabiski pieņemt vīra uzvārdu. “Domāju, ka tā tam ir jābūt,” saka viņa. “Savādāk nemaz nevar būt,” piebilst Mārtiņš. “Mans vīrs bija šokā, ka Zane tā izlēmusi,” atzīst Kristīne.
Pēc kāzām jaunā ģimene devās uz Rīgu, kur abi dzīvo, mācās un strādā. Mārtiņš ir beidzis studijas Tehniskajā universitātē un ieguvis inženiera specialitāti, strādā, bet turpina mācīties maģistratūrā. “Vairāk strādāju nekā mācos, tomēr ceru divos gados beigt,” saka jaunais vīrs. Zane studē Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, nu jau būs trešajā kursā. “Būšu vidusskolas matemātikas skolotāja. Man patīk, tāpēc mācos ar baudu,” saka viņa.
Šodien ir atkāzas, kad jaunais pāris atkal tiekas ar vedējiem, vecākiem, draugiem un paziņām, lai kopā skatītos trīs fotogrāfu iemūžinātos laimes mirkļus kāzu dienā – 07.07.07.
***
Antīkās pasaules lielākie matemātiķi un filozofi uzskatīja, ka skaitļi sevī ietver dievišķo kārtību un harmoniju. Viņi atzina, ka skaitļi izsaka principus, uz kuriem balstās pasaules radīšana. Skaitlis “7” tika uzskatīts par reliģijas skaitli, jo to veido “3” (gars, prāts, dvēsele) un “4” (pasaule).
