Dažkārt kioskā iegādājos žurnālu “Privātā Dzīve”, aši to pārlapoju, šo to izlasu, tad izdevumu vieglu roku izmetu.
Dažkārt kioskā iegādājos žurnālu “Privātā Dzīve”, aši to pārlapoju, šo to izlasu, tad izdevumu vieglu roku izmetu. Neliegšos, ir jau interesanti uzzināt, kādu naudas summu izdevuši turīgi vecāki, gādājot izlaiduma tērpus saviem bērniem, ar cik dārgakmeņiem rotātu kakla siksnu valkā suns vai kaķis, kādas dāvanas dzimšanas dienās miljonāri dāvina savām sievām. Tēmu uzskaitījumu varētu ilgi turpināt.
Tomēr dažkārt man rodas vēlēšanās, kaut būtu izdevums, kas seko līdzi nevis augstāko un bagātāko aprindu pārstāvjiem, bet patiesi un reāli atklāj, kā dzīvo tie ļaudis, kas prot iztikt ar dažu desmitu lielu pensiju, bezdarbnieka pabalstu, nelielu, bet godīgi nopelnītu algu. No viņiem varētu tikai mācīties, kā iztiekot ar mazumu, sava tiesa tiek gan vēderam, gan plikumam.
“Paši vien vainīgi, ka neprot taisīt naudu, lai labi dzīvotu,” kādā sarunā saņēmu šādu kritiku. Protams, ir jāprot. Tomēr es nekad nenoticēšu miljonāram, kurš lepojas, ka savu dzīvi sācis gandrīz vai ar pastalām kājās, ka negulējis naktis un dienas, strādājot un vairojot savu pārticību. Pazīstu cilvēkus, kuri arī atrauj stundas miegam un atpūtai, jo strādā vairākos darbos, lai varētu izskolot bērnus, uzturēt ģimeni, samaksāt ārstam, jo tagad “pateicības” došana viņam uzskatāma par normu, un, ja atliek, aizbraukt ekskursijā uz Siguldu vai kādu citu Latvijas pilsētu. Atšķirība starp šiem cilvēkiem ir tikai viena – godīgums. Diemžēl ar simtprocentīgi godīgu darbu mūsu demokrātiskajā valstī neviens par miljonāru nav kļuvis un arī nekļūs.
Bieži domāju, kas ir izturīgāks, bagātais, kurš tikai par automašīnas novietošana stāvvietā samaksā tik, cik strādnieks nopelna dienā, vai cilvēks, kurš godīgi strādājot valsts labā par savu apzinīgumu spiests nedēļā iztikt ar pāris latiem? Tas, kurš vienām pusdienām atļaujas tērēt tik, cik tas, kurš šo summu saņem mēnesī? Izturīgāki noteikti ir otrie, jo viņi prot taupīt, rēķināt, prot būt sīksti. Viņi nepazudīs pat visgrūtākajā dzīves situācijā. Es cienu godīgos un neskumstu, ka neesmu miljonāre, jo diez vai tad spētu būt laimīga.
