Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību iestāde “Alja”, turpinot sadarbību ar Igaunijas zivjaudzētavu, Alūksnes ezerā otro reizi ielaida ataudzētus zušu mazuļus.
Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību iestāde “Alja”, turpinot sadarbību ar Igaunijas zivjaudzētavu, Alūksnes ezerā otro reizi ielaida ataudzētus zušu mazuļus. Par 1000 latiem iepirkti apmēram 3000 zušu mazuļi, tātad tikpat cik pērn.
“Šie zušu mazuļi ir jau pusaugu zivtiņas (apmēram 10-15 centimetru garas), kuras spēj pašas par sevi pastāvēt. Tas nozīmē, ka samazinās dabiskie zudumi. Tagad ezera ūdens temperatūra ir apmēram + 20, 21 grāds, kādā mazuļi ir audzēti, tāpēc šis ir optimālākais laiks to ielaišanai ezerā,” stāsta iestādes direktors Igors Zvejnieks.
Viņš rēķina, ka zivju mazuļiem būs jāaug 6 līdz 7 gadus, kamēr tie sasniegs 600 – 700 gramu svaru. Var gadīties, ka tas notiks ātrāk. “Uzskata, ka stiklinieks jeb 3,5 centimetru garš zuša mazulis vienu kilogramu sver pēc desmit gadiem. Pirkt tādus nav izdevīgi, jo tik nevarīgas būtnes ezerā ēdīs visas lielākās zivis. No stikla zušiem izdzīvo ne vairāk kā desmit procenti,” spriež I.Zvejnieks. Viņš uzsver, ka jebkuras zivis var ātrāk ataudzēt, ja to mazuļi ūdenskrātuvē nokļūst lielāki. Tad to galvenais uzdevums ir pielāgoties vietējiem apstākļiem un barības bāzei.
Alūksnes ezerā 1996.gadā ir ielaisti stikla zuši, bet nav informācijas, cik no mazuļiem ir izdzīvojuši. Pa kādam zutim makšķernieki izvelk, taču ir skaidrs, ka šo zivju krājumi ir niecīgi. Šīs zivis vienmēr ir bijušas dārgas. Tas skaidrojams ar to, ka zuši nārsto tikai vienā vietā – Sargasu jūrā. No turienes zuši ar Golfa straumi peld atpakaļ uz vietu, no kurienes nākuši viņu senči. “Lai gan ir atstāti zivju ceļi, elektrostaciju aizsprosti un citi šķēršļi uz upēm neļauj droši spriest, ka tiešām no Alūksnes ezera zuši nokļūst nārstošanas vietā un ka viņi pa ceļam neaiziet bojā,” atzīst I.Zvejnieks. Pa Alūksnītes upi projām tie dosies tikai tad, kad būs sasnieguši attiecīgu vecumu un apmēram 1,5 kilogramu svaru.
Latvijā nav zivju audzētavas, kurā audzētu zušu mazuļus, tāpēc “Alja” tos iegādājas Igaunijā. Diemžēl nav iespējams paredzēt, cik zušu mazuļu izdzīvos. Zušu krājumus ezerā turpinās pavairot. “Vajadzētu būt tā, ka katram ir iespēja izmakšķerēt zuti. Atceros, ka manās aktīvājās makšķernieka gait gaitās laikā no 1978. līdz 1985. gadam abi ar vectēvu varējām noķert vismaz desmit zušus naktī. Ja tas neizdevās, tad bija slikts gads. Tagad tā nenotiek,” salīdzina I.Zvejnieks. Viņš cer, ka pēc vairākiem gadiem zušus varēs noķert biežāk. Patiesībā tā ir ātraudzīga zivs, bet zušiem vajag siltu ūdeni. Alūksnes ezerā tāds ir divus, trīs mēnešus, nevis visu gadu. “Visas zivis var pavairot mākslīgi, bet zušus ne. Ja tas izdosies, tad situācija mainīsies,” uzskata I.Zvejnieks. Šogad ezerā ir ielaisti līdaku un zušu mazuļi. Paredzēts, ka rudens pusē varētu ielaist arī sīgas un zandartus.
