Kaspars un Elita mācījās vienā klasē visus skolas gadus, taču tā īsti saskatījās pēdējā mācību gada pavasarī. Izlaiduma vakarā abi saprata, ka grūti būs vienam bez otra iztikt.
Kaspars un Elita mācījās vienā klasē visus skolas gadus, taču tā īsti saskatījās pēdējā mācību gada pavasarī. Izlaiduma vakarā abi saprata, ka grūti būs vienam bez otra iztikt. Elita sapņoja par ekonomikas studijām, bet liktenis lēma citādāk – pieteicās bērniņš. Tik daudz sargāta, lolota un lutināta Elita nebija jutusies nekad. Kaspars bija tik iejūtīgs un saudzīgs. Tieši Līgo svētkos Elitai piedzima puika.
Sākumā Elita domāja, ka visi mazuļi ir tik nemierīgi, taču pēc pāris mēnešiem, kad jaunajai māmiņai aiz noguruma pašai vairs nebija spēka, nolēma mazo parādīt ārstam. Elita pārbrauca nedaudz nomierinājusies, jo ārsts teica, ka visi zīdaiņi niķojas, bet kopumā mazulis attīstās normāli.
Laiks gāja, bet četru gadu vecumā Lauris tikpat kā nerunāja. Elita centās, cik spēja, taču nekas viņam nepatika. Klučus mazais grozīja, bet ar tiem nespēlējās, jaunās, spīdīgās mašīnas, kuras omes sadāvināja jubilejā, mazais salauza. Visbiežāk viņš sēdēja istabas stūrī un vienmērīgi šūpojās šurpu turpu. “Maziņš vēl! Gan jau skolā samācīsies!” Elita nodomāja.
Elitai piedāvāja darbu un mazajam bija jāsāk iet bērnudārzā. Tikai tad Elita tā īsti pamanīja citus tāda paša vecuma bērnus. Tie bija tik kustīgi un aktīvi! Laurim apritēja pieci gadi, kad audzinātāja ieteica puiku vest pie ārsta, jo maz runājot un nodarbībās nekas īsti neinteresē, esot dikti gauss.
Pie ārsta Rīgā abi ar vīru Lauri aizveda. Elita bija pilnīgi apstulbusi, gandrīz neko neatcerējās, asaras ritēja pār vaigiem. Prātā palikušas tikai dažas frāzes, ka Lauris nekad nevarēs tik daudz, kā citi bērni, sapratīs lēnāk, ja vispār sapratīs, visu mūžu būs jāpieskata, nevarēs par sevi parūpēties. Ausīs skanēja ārsta vārdi un jautājums, kurš palika bez atbildes “Kur jūs bijāt agrāk?”
