Kādas būs juridiskās un politiskās sekas pēc 7.jūlija referenduma par drošības likumu atcelšanu?
Kādas būs juridiskās un politiskās sekas pēc 7.jūlija referenduma par drošības likumu atcelšanu? Vai nākotnē varam gaidīt līdzīgus likumu grozīšanas mēģinājumus, ja referendums izgāzīsies?
Par šiem jautājumiem lauzts ne mazums šķēpu, tādēļ tautas nobalsošanas priekšvakarā piedāvājam īsu atskatu uz likumu grozīšanas procesu, kā arī politiķu un ekspertu viedokļus.
Prezidente un tauta pret valdību
Tautas nobalsošana noslēgs procesu, ko martā aizsāka Valsts prezidente, apturot grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Neraugoties uz atkārtotiem prezidentes un drošības speciālistu iebildumiem, šos grozījumus gada sākumā steidzamības kārtā pieņēma valdība un pēc tam apstiprināja Saeima. Prezidente atzina, ka likumu grozījumi virzīti oligarhu interesēs un ka tie ir bīstami valsts drošības iestāžu tālākai darbībai.
Referenduma draudu ēnā Saeima marta vidū tikpat steidzīgi apstrīdētos grozījumus atcēla, tomēr vairāk nekā 212 tūkstoši pilsoņu nostājās prezidentes pusē, laikā no 3.aprīļa līdz 2.maijam parakstoties par tautas nobalsošanas rīkošanu šajā jautājumā.
Referendums 7.jūlijā būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse vēlētāju, kas balsojuši 9. Saeimas vēlēšanās, jeb 453 730 pilsoņu. Tie būs atcelti, ja par nobalsos vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalīsies referendumā.
Kontrole šauras personu grupas rokās
Kāda ir apstrīdēto likumprojektu būtība? Šie grozījumi piešķīra tiesības veikt pārbaudes drošības iestādēs ne tikai parlamenta deputātiem, bet arī likumā skaidri nedefinētām Saeimas Nacionālās drošības komisijas pilnvarotām personām.
Tiktu mainīts arī Valsts drošības padomes sastāvs, un tā nonāktu premjerministra pakļautībā. Bija paredzēts arī ieviest jaunus Ministru kabineta noteikumus, ļaujot valdībai pakļautajam Informācijas analīzes dienestam piešķirt savām amatpersonām augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, kas līdz šim bija tikai Satversmes Aizsardzības biroja kompetence.
Kādas juridiskās sekas būs referendumam?
Politiskie spēki nākuši klajā ar dažādām spekulācijām par to, kāda ir referenduma būtība un iespējamās juridiskās konsekvences. Valdošās koalīcijas politiķi uzsver, ka referendums ir bezjēdzīgs, jo Saeima jau atcēlusi strīdīgos grozījumus. Savukārt opozīcija norāda, ka bez stingra tautas “nē” politiskā elite var atkal atgriezties pie šādas iniciatīvas, kad Valsts prezidente būs atstājusi amatu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidro – ja tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, tie netiks izsludināti. Turklāt tādā gadījumā šī Saeima tādus pašus grozījumus nedrīkstēs pieņemt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts Satversmes 2. pants, ka valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.
Taču Saeima drīkstēs pieņemt atšķirīgus drošības likuma grozījumus, un valdošās koalīcijas pārstāvji jau pavēstījuši, ka tādus gatavos, lai precizētu parlamentāro kontroli pār drošības dienestiem. G.Kusiņš uzsver – jaunu grozījumu gadījumā būs jāvērtē, vai tie nav tādi paši kā referendumā noraidītie, un viedokļu atšķirību gadījumā gala vārdu var teikt Satversmes tiesa. “Runājot par līdzīgu grozījumu izstrādāšanu – teorētiski iespējams viss, bet jābūt diezgan pašnāvnieciski tendētam politiķim, lai uzstātos pret tautas gribu,” komentē G.Kusiņš.
Savukārt, ja referendumā nebūs kvoruma vai tiks nobalsots pret grozījumu atcelšanu, Valsts prezidentam tie būs jāizsludina. Tomēr šie grozījumi būs spēkā tikai vienu dienu, jo marta vidū pieņemtais Saeimas likums paredz, ka jau nākamajā dienā spēkā jāstājas tādai likumu versijai, kas darbojās pērn pirms valdība un Saeima ķērās pie likumu grozīšanas.
G.Kusiņš noliedz, ka šāds referenduma iznākums ļaus uzskatīt, ka apstrīdētie grozījumi jāatstāj spēkā: “Vēlos uzsvērt – ja tauta nenobalsos par grozījumu atcelšanu, tas nenozīmēs, ka tauta tos atbalsta.”
Politiskas izmaiņas neparedz
Politologs Jānis Ikstens prognozē, ka referendums neizraisīs koalīcijas vai valdības nomaiņu. “Ja iedzīvotāji nobalsos par grozījumu atcelšanu, tad normālā valstī valdībai būtu jāatkāpjas, jo šie grozījumi lielā mērā bija tās iniciatīva. Bet, tā kā mūsu valdība ir tāda, kāda tā ir, maz cerību, ka kaut kas mainīsies. Kalvītis tikai paraustīs plecus un pateiks – mēs jau visu esam izdarījuši, lai situāciju labotu. No malas skatoties, ja vienā nedēļā kaut ko pieņem, tad atkal atceļ – tā jau ir ākstība,” secina J.Ikstens.
Savukārt politoloģe Rasma Kārkliņa pauž pārliecību, ka tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, taču atturīgi prognozē valdošo partiju reakciju. “Ja tautas nobalsošanai sekos citi satricinājumi, ar laiku varētu tikt pieprasīta atsevišķu deputātu atkāpšanās, īpaši Zaļo un zemnieku savienības rindās. Ja pret grozījumiem nobalsos ar lielu pārsvaru, valdošajai koalīcijai būtu nopietni jādomā, kā mainīties,” uzskata R.Kārkliņa.
***
Kāds būs tautas nobalsošanas jautājums?
Tautas nobalsošanā būs divi jautājumi:
1. Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atcelšanu?
2. Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu?
Kas jāievēro, aizpildot tautas nobalsošanas zīmi?
Katrā tautas nobalsošanas zīmē būs viens jautājums un divi iespējamie atbilžu varianti – “Par” un “Pret”. Vēlētājam pretī vēlamajam jāieliek atzīme “+”. Jāatceras, ka nedrīkst atzīmēt abas atbildes vai neatzīmēt nevienu atbildi, jo tad balsošanas zīme būs nederīga.
Vai drīkst balsot tikai par vienu apturēto likumu?
Jā. Vēlētājs drīkst izvēlēties balsot tikai par vienu apturēto likumu.
Vai tautas nobalsošanā var nobalsot iepriekš?
Nē. Tāpat kā Saeimas vēlēšanās arī tautas nobalsošanā nevar nobalsot iepriekš. Tautas nobalsošana notiks tikai vienu dienu – 7.jūlijā no pulksten 7.00 līdz 22.00.
