Gribi sevi redzēt no malas, vēlies ieraudzīt savu patieso seju, tauta? Tad paraugies uz savu prezidentu!
Gribi sevi redzēt no malas, vēlies ieraudzīt savu patieso seju, tauta? Tad paraugies uz savu prezidentu! Mīļā tauta, pirms dod padomus prezidentam, pacenties pati pildīt savus ieteikumus! Tātad, pirmkārt, beidz dot kukuļus, otrkārt, atzīsti savas kļūdas, treškārt, godīgi maksā nodokļus! Kā sacīt jāsaka, atgriezeniskajai saitei ir jābūt!
Mana tauta, es, Antons, uzrunāju tevi un saku tieši acīs: tu esi netaisna, mana tauta! Kāpēc aizejošajai prezidentei tu dāvā ziedu sauli, bet jaunajam prezidentam tik nātres vien? Sak, lai jaunais prezidents vispirms tev atklāj savus grēkus visā pilnībā un pēc tam… pats saprot, vai vērts dot savu prezidenta zvērestu, ja neviens tam netic.
Mana tauta, vai tiešām tev jābāž savs deguns svešā korespodencē? Vai tiešām tev ir tik svarīgi izdibināt, ko Valsts ieņēmumu dienests rakstījis prezidentam? Un kam tās kārtis ir jāklāj vaļā – pašam prezidentam, Valsts ieņēmumu dienestam vai… kādam citam dienestam? Kur tavs delikātums, tauta, tava iejūtība, galu galā… ir tāds bauslis: netiesājiet un netapsiet tiesāti. Tauta, kur palicis tavs labais tonis, tava izslavētā mēra sajūta?
Ak, mana tauta, kāpēc tu nelaikā noņēmi savas rozā brilles oranžajos iemauktiņos? Kam no tā labums? Uz ko gan tu ceri, tauta? Uz to, ka pašas vēlēts prezidents būs labāks par ielikteni? Likteni. Ak, no tā neizbēgt nevienam – no sava likteņa.
Jā, bet kas tad esmu es pats? Pagaidām esmu tautudēls. Ko es te sarunāju… Atvainojiet. Kā tad bez kukuļiem? Man personīgi tie netraucē. Dodiet tik! Un arī pašam prezidentam tagad var droši dot. Likums to atļauj. Amatpersonām dodamie kukuļi tagad pārdēvēti par dāvanām. Skaisti. Inteliģenti. Mīļi pat, es teiktu.
