Jūlijs būs mēnesis, kad šā gada divpadsmito klašu absolventi uzzinās centralizēto eksāmenu rezultātus un varēs droši doties uz augstskolām.
Jūlijs būs mēnesis, kad šā gada divpadsmito klašu absolventi uzzinās centralizēto eksāmenu rezultātus un varēs droši doties uz augstskolām. Lai arī izlaidumi jau aiz muguras un ziedu klēpji saņemti, tikai jūlijā šā gada absolventi varēs uzelpot – vai gauži nopūsties – par saviem rezultātiem eksāmenos.
Pieļauju, ka lielākā daļa studēs tālāk augstskolās, apzinoties augstākās izglītības nozīmīgumu. Tomēr būs arī tādi, kuri nogaidīs. Vieni to darīs personisku apsvērumu dēļ un vajadzības spiesti, otri – aiz neizlēmības, vēl citi – aiz sava paša slinkuma. Pie pēdējiem pieder tie, kuriem trūkst uzņēmības, mērķtiecības un pacietības studēt. Tā vietā ir vieglāk aizbildināties ar to, ka Latvijā ir, piemēram, slikta augstākās izglītības sistēma, kurā studē tikai tie, kas kaut ko grib iekalt… Sliņķu gadījumā tas ir labs attaisnojums, jo nav nevienam jāatzīst, ka pašam nav ne vēlmes, ne uzņēmības studēt – tā vietā ir atrasts grēkāzis – “sliktā izglītības sistēma”. Protams, var piekrist, ka augstākā izglītība Latvijā, it īpaši pēdējos gados, maksā pārāk dārgi. Tieši tādēļ daļa jauniešu ir spiesti vispirms pelnīt naudu un tikai tad sākt domāt par studijām. Bet tas nav jau pieminēto sliņķu gadījums. Var piekrist arī tam, ka profesionālās un augstākās izglītības sistēma Latvijā ir pārlieku reglamentēta un birokratizēta.
Esmu laimīga, ka man augstskolas studiju laiks jau ir aiz muguras, jo pieci studiju gadi it nemaz nebija viegli. Bet daudzi ko līdzīgu ir izturējusi un tagad priecājas, ka toreiz tomēr nepietrūka spēka, jo iegūtās zināšanas ir tā vērtas.
Tādēļ arī šā gada jauniešiem, kuri uzsāks studijas kādā augstskolā, gribas vēlēt nezaudēt spēku un pacietību. Ja pamatskolā un vidusskolā kaut kas pašu vainas dēļ būs nokavēts, tad gan nebūs viegli, tomēr būs arī brīži, kad jūs saviem iepriekšējiem skolotājiem domās teiksiet “paldies”.
