Alūksnes pilsētas domes jūnija sēdē deputāti pēc dažādu viedokļu diskusijas nolēma piešķirt finansējumu no pašvaldības budžeta Alūksnes reliģiskajām organizācijām.
Alūksnes pilsētas domes jūnija sēdē deputāti pēc dažādu viedokļu diskusijas nolēma piešķirt finansējumu no pašvaldības budžeta Alūksnes reliģiskajām organizācijām.
Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei, Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcai un Alūksnes Svētās trijādības pareizticīgajai draudzei katrai piešķirs 1000 latu, bet pa 300 latiem no pašvaldības saņems Alūksnes baptistu draudze un Alūksnes Septītās dienas adventistu draudze.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks norāda, ka šādi pašvaldība turpinās atbalstīt vietējās draudzes, kas daudz dara pilsētas sakopšanā un iedzīvotāju dvēseles sakārtošanā.
“Piešķirtais finansējums ir atkarīgs no draudžu locekļu skaita. Piešķirot finansējumu, tiks slēgti sadarbības līgumi ar reliģiskajām organizācijām, kuros atrunās, kādiem mērķiem pašvaldības naudu tērēs. Tādējādi savs labums būs arī pašvaldībai,” skaidro V.Litaunieks.
Deputāts Armands Musts uzsvēra, ka iepriekš šis jautājums nav skatīts ne domes komitejās, ne veidojot 2007.gada budžetu, bet, to visu apejot, ir iekļauts domes sēdes darba kārtībā. “Ir lietas Alūksnē, kam vairāk nekā draudzēm ir nepieciešams finansējums,” pauž A.Musts.
Deputāts Edvīns Fricis Svars pauda, ka neiebilst finansējuma piešķiršanai draudzēm saimniecisku jautājumu risināšanai, tomēr iebilda par to, ka šis jautājums nav apspriests komitejās. “Šobrīd Latvijā baznīca no valsts joprojām ir nodalīta un spriest par pašvaldības naudas piešķiršanu draudzēm tomēr vispirms vajadzēja komitejās. Plānojot 2007.gada budžetu, liela daļa deputātu iebilda par finansējuma piešķiršanu draudzēm,” saka E.F.Svars.
“Neviens jau nenostājas ne pret baznīcu, ne ticību, bet – ja kādam ir vēlme ziedot draudzēm naudu, tad var to darīt no saviem personiskajiem līdzekļiem, nevis pašvaldības budžeta, ko veido iedzīvotāju maksātie nodokļi. Turklāt pašvaldībai jau ir pieredze, ka, piešķirot naudu baznīcai, netiek izdarīts tas, kas sākotnēji solīts. Piekrītu, ka pilsētā ir citas svarīgākas prioritātes,” saka V.Vīksna.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders norāda, ka līdzekļu piešķiršana draudzēm nav politisks lēmums. “Deputāti ir domāti iedzīvotājiem, nevis iedzīvotāji mums. Turklāt arī draudzēs ir pilsētas iedzīvotāji, kas maksā nodokļus pilsētai. Ja draudzēm vajag īpaši izdalīt naudu, tad nākamgad varam azartspēļu nodokļa ieņēmumus novirzīt baznīcām – tie katru gadu ir 20 000 latu,” saka A.Melders.
Lēmumu par finansējuma piešķiršanu reliģiskajām organizācijām Alūksnes pašvaldība pieņēma, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 12.pantu, kas paredz, ka pašvaldības iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā; 15.panta 5.punktu, kas nosaka, ka pašvaldības funkcijas ir sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu; 21.panta pirmās daļas 27.punktu, kas nosaka, ka vietējā pašvaldība pieņem lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.
