Pededzes tautas nama un bibliotēkas vadītāja Antoņina Girs ir starp tiem 20 Latvijas pašvaldību darbiniekiem, kuri šogad saņem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Gada balvu.
Pededzes tautas nama un bibliotēkas vadītāja Antoņina Girs ir starp tiem 20 Latvijas pašvaldību darbiniekiem, kuri šogad saņem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Gada balvu.
A.Girs balva piešķirta nominācijā par starpkultūru dialoga un saprašanās starp dažādām sabiedrības etniskajām, reliģiskajām un sociālajām grupām veicināšanu. Jāuzsver, ka šādas Gada balvas ministrija pasniedz pirmo reizi.
A.Girs atzīst, ka ziņa par balvas saņemšanu bija liels un patīkams pārsteigums. “Vispirms mani sāka apsveikt Alūksnes rajona padomes darbinieces, pēc tam kolēģi Pededzē. Zinu ļoti daudz par to, kas notiek Pededzē, bet šo ziņu no manis prasmīgi noslēpa līdz pēdējam mirklim. Pašlaik vēl balvu neesmu saņēmusi, bet zinu, ka tas būs Goda diploms un 250 latu naudas prēmija, ko pasniegs ministrs,” stāsta A.Girs.
Viņa atzīst, ka Pededzes pagastu zina Alūksnes rajonā un arī citviet Latvijā, bet pati nejūtoties kā izcila persona. “Esmu vienkāršs lauku cilvēks, kurš domā un strādā. Bet vienmēr esmu uzsvērusi, ka viens nav darītājs. Esmu pateicīga Pededzes pašdarbības kolektīviem un to vadītājām par to, ka viņi ir. Esmu pateicīga arī darba kolēģiem par palīdzību. Piemēram, pagasta padomes grāmatvede Tatjana Steklova ir brīnišķīgu ideju autore, veidojot noformējumus. Bez šiem visiem cilvēkiem es nebūtu nekas,” saka A.Girs.
Viņa uzsver, ka krievvalodīgie iedzīvotāji Pededzes pagastā jūtas labi un draudzīgi pastāv līdzās latviešiem. “Pagastā kopjam abu tautu tradīcijas, rīkojam abu tautu nacionālos svētkus, tāpēc arī esam īpašs pagasts Alūksnes rajonā. Mums nekas nav uzspiests – katrs iesaistās, kur vēlas. Esam pateicīgi, ka pārmaiņu laikos pēc Latvijas neatkarības atgūšanas krievu valoda Pededzē netika iznīcināta un uzspiesta latviešu valoda – mums vēl joprojām ļauj gan domāt, gan runāt savā dzimtajā valodā. Mēs cienām viens otru un mācāmies otras tautas tradīcijas. Uzskatu, ka kultūras dzīve mūsu pagastā sāka attīstīties, kad par pašvaldības vadītāju kļuva Inta Ņikitina,” secina A.Girs.
Viņa neslēpj, ka pagasta bibliotēkā arvien pieprasītākas kļūst grāmatas latviešu valodā, it īpaši skolu jaunatnes starpā. “Tas ir apliecinājums tam, ka cienām viens otru, ka krievi sāk arvien vairāk iekļauties latviešu dzīvē, tomēr nepazaudējot savai tautībai raksturīgo,” uzsver A.Girs.
A.Girs ir ne tikai Pededzes tautas nama un bibliotēkas vadītāja, bet aktīvi iesaistās arī sabiedriskās organizācijas “Pededzes nākotne” darbībā, dzied Pededzes folkloras kopā un baznīcas korī, ir baznīcas revīzijas komisijas priekšsēdētāja, ir arī pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
“Lai strādātu kultūras darbā, ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts. Man ir saprotoša ģimene. Pieļauju, ka daļu kultūras darbinieka dotību esmu mantojusi no senčiem – tēvs dziedāja un muzicēja, arī brāļi,” saka A.Girs.
A.Girs ir augusi un visu mūžu dzīvojusi Pededzē, tādēļ nevēlas šo dzīves vidi mainīt ne pret vienu citu. “Neesmu atteikusies no domas kādreiz izveidot Pededzē krievu sādžas muzeju vai vismaz istabu, jo mūsu pagasta iedzīvotājiem būtu ko parādīt – gan rokdarbi, gan citas vērtīgas lietas. Iespējams, ieceri varēsim īstenot, rakstot projektus,” saka A.Girs.
