Alūksniete Kristīna Zaharova kļuvusi par “Latvijas talantu”, uzvarot Latvijas televīzijas konkursā.
Alūksniete Kristīna Zaharova kļuvusi par “Latvijas talantu”, uzvarot Latvijas televīzijas konkursā. Viņas ieguvusi iespēju vienu gadu mācīties Londonā.
Cīņa par uzvaru šajā konkursā aizsākās jau gada sākumā, kad visā Latvijā tika rīkotas vairākas dalībnieku atlases, līdz beidzot tika izvēlēti 16 labākie. Sekot līdzi viņu gaitām konkursā varēja pēdējo piecu svētdienu vakarus televīzijā. Viņus vērtēja gan kompetenta žūrija, gan arī skatītāji, nosakot tos dalībniekus, kuri varēs sacensties finālā, vēlāk jau superfinālā un visbeidzot – par konkursa galveno balvu.
“Kad paziņoja konkursa uzvarētāju, reizē jutu gan saviļņojumu, gan uztraukumu, jo uzreiz domāju par to, kas sekos pēc tam, tas ir, par došanos uz Londonu. Tās tomēr ir lielas pārmaiņas, bet, protams, galvenais ir neapstāties un doties tikai uz priekšu, jo bieži tādas iespējas netiek dotas,” saka Kristīna.
Tiesa, Kristīna nebija vienīgā alūksniete, kura tika līdz konkursa superfinālam – iekļūt labāko trijniekā izdevās arī Līvai Zariņai. Kāda bija sajūta divām draudzenēm sacenšoties par vienu un to pašu balvu?
“Sākumā domāju, ka abas ar Līvu vērtējuma tabulā būsim, kaut kur pa vidu, jo vietējiem atbalstītājiem savs balsojums bija jāsadala starp diviem. Es brīnījos, ka abas ar Līvu konkursa laikā turējāmies vērtējuma tabulas augšgalā un brīdis, kad bijām palikušas vairs tikai divas vien un stāvējām, rokās sadevušās, gaidot izšķirošos rezultātus – tāds jau bija bijis citos konkursos,”
Pagājušā gada “Dziesma manai paaudzei” noslēgumā tādā pašā situācijā uzvarēja Līva. “Iespējams, tā tam arī vajadzēja notikt, ka Līva uzvarēja toreiz, bet es tagad. Iegūtais ceļojums uz Taizemi viņai ir kļuvis par vienu no spilgtākajiem pārdzīvojumiem, tāpēc pieļauju, ka tikpat spilgts un neaizmirstams būs arī mans Londonā pavadītais gads,” saka Kristīna.
Viņa atzīst, ka grūtākais visā konkursā esot bijusi spēku sakopošana tām piecām minūtēm, kas katram konkursantam tika atvēlētas koncerta laikā. “Sākumā mums visiem gāja ļoti grūti, jo mēģinājumos bijām atdevuši visus savus spēkus, un tā bija kļūda. Taču šajās četrās nedēļās mums izdevās iemācīties visu sabalansēt, kas ir viens no lielākajiem konkursa ieguvumiem,” atklāj Kristīna.
Neilgi pirms konkursa izskaņas Kristīnai radušās problēmas ar balsi. Meitene saaukstējusies un jau gatavojusies, ka no konkursa vajadzēs izstāties.
Tagad Kristīna smaida un stāsta, ka vēl nekad nav saņēmusi tik daudz apsveikumu un vēstuļu.
Vislielāko pateicību Kristīna saka saviem skolotājiem un pirmām kārtām ģimenei, it sevišķi vectēvam, kurš meiteni jau kopš mazotnes virzījis uz šo mērķi. “Lielākais paldies mammai, vecmammai, vectēvam un draugam. Arī svētdienas vakarā viņi negulēja, bet gaidīja mani atgriežamies, lai gan no konkursa pārrados tikai rīta pusē. Tieši vectēvs mani veda pie skolotājiem, meklēja dziesmas, palīdzēja ar fonogrammām un nokļūšanu uz konkursiem.”
Kristīnas vectēvs Mihails Bašmakovs saka, ka zinājis, ka mazmeitai izdosies gūt panākumus. “Mana māte bija laba dziedātāja. Varbūt, kad Kristīna mācījās mūzikas skolā klavieres, viņai bija vajadzīgs neliels pamudinājums, taču uz dziedāšanu nebija mudināma – tas viņai ir dabas dots,” apgalvo vectēvs, kurš tagad ķēries pie otras mazmeitas Amandas skološanas, jo tic – arī šai meitenei liktenis lēmis veidot ar mūziku īpašas attiecības.
Lai gan Līvai šoreiz nācies palikt otrajā vietā, arī viņa neslēpj savu sajūsmu par dalību konkursā. “Vēl nekas nav beidzies,” viņa saka “Alūksnes Ziņām”, stāstot par gandarījuma sajūtu, ko sniedz neskaitāmās vēstules no cilvēkiem, kas sekojuši līdzi viņas gaitām konkursā. Tajās jūtams liels pozitīvisma lādiņš, kas radījis iedvesmu turpināt darboties tālāk, lai sasniegtu to, kas vēl nav paveikts.
