Apdegumi un traumas ir populārākās veselības problēmas, kas piemeklē neuzmanīgus jāņabērnus jau pašā Līgovakarā.
Apdegumi un traumas ir populārākās veselības problēmas, kas piemeklē neuzmanīgus jāņabērnus jau pašā Līgovakarā.
Tādas saulgriežu svinību atskaņas kā insults vai saindēšanās sekas var piemeklēt nākamajā rītā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Vērts izvēlēties dabiskus materiālus
Krimplēns, par laimi, vairs nav modē, taču apdegumus var padziļināt arī kūstošs polietilēns – pat ja līst kā pa Jāņiem, latvietim tomēr gribas būt atklātas uguns tuvumā. Valsts apdeguma centra statistika liecina, ka uguns radītos apdegumus skaita ziņā pārspēj tikai applaucēšanās gadījumi ar ūdeni. “Apdegumi ugunskurā ir Jāņu klasika, tāpat kā roku un dibena apdegumi. Diemžēl arī bez krimplēna pietiek dažādu sintētisku materiālu,” atzīst Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics. Acumērs parasti pieviļ, noskaitot soļus līdz ugunskuram un izvērtējot ugunskura augstumu – parasti liesmas šķiet mazākas nekā patiesībā, taču paša lēkšanas spējas tiek pārvērtētas. Turklāt spriešanas spējas samazinās līdz ar patērētā alkohola daudzuma palielināšanos. Dubulta traģēdija ir, ja vienlaikus no dažādām pusēm ugunskuru cenšas pārvarēt vairāki lēcēji. “Ugunij cauri nevar redzēt, kad burtiski ar sejām satriecas un abi attopas ugunī,” klāsta M.Šics. Apdeguma gadījumā vērts klausīt reflektorai reakcijai un zibenīgi bāzt roku, pirkstu, plaukstu aukstā ūdenī. Grūtāk to būs izdarīt ar dibenu, bet tas esot tā vērts. Dīķī lēkt gan nevajadzētu, bet censties tikt pie tīrāka ūdens. Ja ir piekusuši kādi materiāli, to noņemšana jāatstāj mediķa ziņā. “Sauss pārsējs un vēršanās pēc palīdzības kaut vai pa telefonu. Palīdzība būs operatīva, un tad jau ārsts pateiks, vai paši tiks galā, vai tomēr jādodas uz slimnīcu,” iedrošina M.Šics. Galvenais – negriezt pušu tulznas, necensties dezinficēt brūci.
Asinsvadi nav tērauda troses
“Insults var notikt arī bez alkohola lietošanas, bet alkohols noteikti to var veicināt,” atgādina neiroloģe narkoloģe Jeļena Sorokina. Gadās, ka nākamajā rītā pēc līgošanas kāds jūtas savārdzis un pārējie viņam vēl palīdz lāpīties, lai gan patiesībā cilvēks ir pārcietis insultu un viņam nepieciešama profesionāla neirologa palīdzība. J.Sorokina vērtē, ka piedzērušies pacienti ir bīstamākie un riskantākie jebkurā gadījumā – viņu reakcija nav adekvāta, sāpju sajūta ir pazemināta, grūti saprast, kas ir noticis, piemēram, kāds kritiens var būt “pagaisis” no iedzērušā cilvēka atmiņas, kas var aizkavēt precīzu un operatīvu diagnostiku. Piedzēries cilvēks šļupst, viņam nav kustību koordinācijas, grūti koncentrēt skatienu. Ja cilvēks ir izgulējies, reibums it kā pārgājis, bet šie simptomi saglabājas, noteikti jāvēršas pie ārsta. Smagākos gadījumos novērojama lielāka vai mazāka apjoma paralīze. Nevajadzētu uz savu roku lietot dažādus medikamentus šādu “paģiru” ārstēšanai. “Galvenais – nebūt vienaldzīgam. Jāmēģina aprunāties, saprast, vai nav nepieciešama palīdzība,” spriež ārste.
Vieglāk nesaindēties nekā attīrīties
Katastrofu medicīnas centra speciālisti atgādina, ka uzreiz pēc saindēšanās simptomu var arī nebūt, taču tie parādīsies strauji, tiklīdz būs sasniegta toksisko vielu kritiskā robeža. Vasaras saulgriežos risks saindēties ir gan ar nekvalitatīvu alkoholu, gan ar labu alkoholu, ko lieto pārmēru lielos daudzumos. Jāraugās, lai pārtikas produkti nevarētu ātri sabojāties un apdraudēt gremošanas traktu – izmantojot iepirkšanās bumu, veikali nereti realizē preces “uz derīguma termiņa robežas”. “Pērkot produkts vēl ir derīgs, bet tad ieliek to pārkarsušā mašīnas bagāžniekā, kur četrdesmit grādu kā baktēriju audzēšanas termostatā, tad vēl pāris dienu tas nostāv uz galda, un labākajā gadījumā caureja klāt,” notikumu virzību ieskicē M.Šics. Parasti pirmie saindēšanās simptomi ir reiboņi, rodas galvassāpes, redzes traucējumi, sāpes vēderā, krampji, caureja, vemšana, smagākos gadījumos iespējams samaņas zudums. Pēc saindēšanās nav ieteicams cietušajam izraisīt vemšanu – ja tā ir intensīva, var pārplīst barības vada un kuņģa gļotāda, sākties asiņošana. Būdams bezsamaņā, cietušais var ieelpot atvemto saturu sev plaušās, kas apdraudēs dzīvību. Ja cietušais, esot bezsamaņā, sāk vemt, viņš jāpagriež uz sāniem, lai atvemtais neiekļūtu elpceļos. Mājās vajadzētu glabāt aktivēto ogli, kas ir labs līdzeklis pirmās palīdzības sniegšanai saindēšanās gadījumā. Pieaugušam cilvēkam saindējoties nepieciešamas 40 tabletes ogles. Tās trauciņā sasmalcina, līdz izveidojas pulverveida masa, un atšķaida apmēram ar 50 ml ūdens. Ieņemot ogli pirmo divu stundu laikā pēc saindēšanās, tā noritēs daudz vieglāk. Skalot kuņģi ir efektīvi tikai pirmajās 12 stundās. Ļoti svarīgi vērsties pēc palīdzības pirmajās četrās stundās pēc saindēšanās, jo var būt nepieciešama asinsspiediena paaugstināšana vai sirdsdarbības traucējumu novēršana. Ja medicīniskā palīdzība tiek sniegta vēlāk nekā pēc 12 stundām, saindēšanās radītās izmaiņas organismā var būt nenovēršamas, grūti ārstējamas vai pat paliekošas.
***
Ieteikumi līgotājiem
Alkoholu lietot maz un zināmas izcelsmes.
Turēt prātā pārtikas derīguma termiņus, bet aptieciņā – melno ogli.
Jau vakarā sarunāt, kas pieskatīs bērnus nākamajā rītā, kad viņi modīsies pirmie, bet jūs gulēsiet līdz pusdienlaikam.
Pieskatiet draugus un radus, un citus līgotājus, sarunājiet, kas pieskatīs jūs.
