Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus karstajā laikā dzīvniekiem pievērst īpašu uzmanību, jo kā lauksaimniecības, tā arī mājas dzīvniekiem ilgstoša uzturēšanās paaugstinātā temperatūrā var beigties ar nāvi.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus karstajā laikā dzīvniekiem pievērst īpašu uzmanību, jo kā lauksaimniecības, tā arī mājas dzīvniekiem ilgstoša uzturēšanās paaugstinātā temperatūrā var beigties ar nāvi.
“Lauksaimniecības dzīvnieki pārkarst atklātās ganībās, bezvējā vai karstās telpās. Mazie dzīvnieki – suņi un kaķi – visbiežāk pārkarst, ieslēgti telpās vai automašīnās,” informē PVD. Lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas, viņi iesaka visiem dzīvniekiem dot pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens, lauksaimniecības dzīvniekus neganīt karstās pēcpusdienās, kā arī sagādāt tiem nojumi vai paēnu.
Ja dzīvniekiem parādās pārkaršanas pazīmes – nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, kā arī muskuļu trīcēšana vai pat krampji, nekavējoties vajag vērsties pēc palīdzības pie veterinārārsta un sekot viņa norādījumiem.
PVD vērš dzīvnieku īpašnieku uzmanību arī uz mājdzīvnieku pasargāšanu no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem, kas tiem rada ne tikai sāpes un stresu, bet apdraud veselību un nereti arī dzīvību. Ja asinssūcēju sugas var pārnest dažādu slimību ierosinātājus, tad knišļu koduma vietā var veidoties iekaisums vai arī pārāk daudzu kodumu gadījumā dzīvnieks var aiziet bojā.
Lai izvairītos no šādām situācijām, PVD iesaka dzīvniekus ganībās laist dienas vidū, ja nav pārāk karsts, un naktī līdz saules lēktam. Viņi aicina mājlopus pirms izlaišanas ganībās apstrādāt ar repelentiem jeb līdzekļiem kaitēkļu atbaidīšanai.
Savukārt gadījumos, ja dzīvnieku smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, tas nekavējoties jāved uz novietni vai zem nojumes un jāizsauc veterinārārsts.
