Šovasar arī Alūksnes rajonā gan mazdārziņu īpašniekiem, gan lielajiem kartupeļu audzētājiem problēmas sagādā ārkārtīgi lielais daudzums kartupeļu lapgrauža vaboļu.
Šovasar arī Alūksnes rajonā gan mazdārziņu īpašniekiem, gan lielajiem kartupeļu audzētājiem problēmas sagādā ārkārtīgi lielais daudzums kartupeļu lapgrauža vaboļu. Mazās platībās tās var nolasīt, bet lielās palīdz tikai miglošana. Turklāt nu jau ir sākusies lapgrauža kāpuru šķilšanās.
Jaunalūksnietes Natālija Vasiļevska un Gaļina Gabtrakipova atzīst, ka savas saimnieces dārzā katru dienu lasa Kolorādo vaboles un tāpat katru dienu to ir ļoti daudz. “Vispirms nolasām vaboles un pēc tam kaplējam kartupeļus. Lai arī platība nav liela, dažās dienās salasām pilnu 800 gramu burciņu, dažās – nedaudz mazāk. Šogad vaboļu ir daudz vairāk nekā citos gados, turklāt tās apēda jau tikko no zemes izlīdušus kartupeļu lakstus. Mūsuprāt, nelielā platībā efektīvākais līdzeklis ir katru dienu pārstaigāt kartupeļu vagas un nolasīt gan vaboles, gan izdētās oliņas,” stāsta N.Vasiļevska.
Arī Alūksnes Lauku konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite norāda, ka šogad tīrumos ir neredzēti daudz vaboļu, kuras naski dēj oliņas. Šogad kartupeļu lapgrauzis ir iecienījis arī citus nakteņu dzimtas augus, ne tikai kartupeļus.
“Mazās platībās pret tām var cīnīties, regulāri nolasot. Bioloģiskajās saimniecībās var bioloģiski raudzēt salasītās vaboles un ar šķidrumu pēc tam smidzināt kartupeļu lakstus – varbūt palīdz. Ir iegādājami speciāli bioloģiskie skuju preparāti, bet tie nemaksā lēti un jālieto vismaz vienu reizi nedēļā, lai būtu efekts. Savukārt lielās platībās var līdzēt tikai miglošana. Miglot līdz kartupeļu ziedēšanai var droši, jo miglošanas līdzeklis neuzsūcas kartupeļu lapās. Pēc pirmās miglošanas jāietur divu nedēļu pauze un jāmiglo otrreiz – tad vajadzētu būt efektam,” iesaka V.Kaparšmite.
Viņa uzsver, ka svarīgi ir precīzi ievērot uz iepakojuma norādīto devu, pretējā gadījumā cerētā rezultāta nebūs. “Ir jāatceras, ka vaboles ļoti ātri pierod pie ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, tādēļ ar vienu preparātu nevajadzētu miglot ilgāk kā trīs nedēļas, bet mainīt to pret citu. Diemžēl šogad audzētājiem būs pastiprināti jārūpējas par kartupeļiem, ja vēlēsies sagaidīt ražu, jo vaboļu ir ļoti daudz. Turklāt paredzams jauns vaboļu uzlidojums no Polijas,” saka V.Kaparšmite.
Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti atzīst, ka karstais laiks sekmējis ļoti intensīvu lapgrauža izplatību kartupeļu stādījumos. Pagaidām bojājumi ir vērtējami kā vidēji, bet, kad izšķilsies un sāks baroties lielākā daļa kāpuru, arī bojājumu pakāpe strauji palielināsies. Ekonomiskais kaitīguma slieksnis ir sasniegts, ja ar kartupeļu lapgrauža vabolēm dīgstu – lapu veidošanās stadijā invadēti 0,5-2 procenti ceru, bet ar kāpuriem vēlākās attīstības stadijās: 5-8 procenti ceru (uz auga atrodas 10-20 otrās attīstības stadijas kāpuri).
Dienesta speciālisti ir veikuši papildu apskates kartupeļu laukos dažādos Latvijas reģionos. Pārbaudēs konstatēts, ka jau ir sākusies kartupeļu lapgrauža kāpuru šķilšanās. Uz augiem, kuru lapu apakšpusēs atrodami olu dējumi, divu nedēļu laikā šķilsies kāpuri, kas mēnesi intensīvi barosies, iznīcinot kartupeļu lapas.
***
Fakti
– Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti uzsver –
ja invadēti vairāk nekā 5 procenti kartupeļu ceru, jāveic augu ķīmiskā aizsardzība. Speciālisti lapgrauža vaboļu un kāpuru iznīcināšanai iesaka augu aizsardzības līdzekli “Aktara”, kas atšķirībā no citiem preparātiem iznīcina gan auga virspusē esošās vaboles, gan arī lapu apakšpusē esošos kāpurus, jo tie barojas ar lapotni, kurā iesūcas preparāts. Tā darbības laiks ir 14-21 diena. Taču
lietot šo līdzekli var tikai tad, ja ir lapotne, un tikai divas reizes sezonā.
– No Latvijā reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem var lietot “Aktaru” 25 d.g. (0,06-0,08 kg/ha), “Bulldoku” 025 e.k. (0,3 kg/ha), “Deci” 2.5 e.k. (0,15-0,25 kg/ha), “Deci Ekstra” e.k. (0,05 kg/ha), “Fastaku” 50 e.k. (0,2-0,4 kg/ha), “Fjuri” 100 e.ū. (0,10 kg/ha), “Karatē Zeonu” 5 m.s. (0,1 kg/ha), “Kestaku” 50 e.k. (0,2-0,4 kg/ha), “Proteus” 110 OD s.k. (0,5-0,75 kg/ha), “Sumialfa” 5 e.k. (0,2-0,3 kg/ha).
– Bioloģiskajām saimniecībām Kolorādo vaboļu iznīcināšanai speciālisti iesaka lietot koka pelnus.
– Pirms ražas novākšanas vismaz 21 dienu augus miglot ir aizliegts.
