Tad, kad dabā virmo visu krāsu ceriņu smarža, tīrumi noklāti ar pieneņu baltajām pūkām un skolas bērni saka “sveiki!” skolai, solot tikties nākamajā mācību gadā – tad mēs kopā ar skolēniem.
Tad, kad dabā virmo visu krāsu ceriņu smarža, tīrumi noklāti ar pieneņu baltajām pūkām un skolas bērni saka “sveiki!” skolai, solot tikties nākamajā mācību gadā – tad mēs kopā ar skolēniem, skolotājiem un bērnu vecākiem devāmies ekskursijā uz muzejiem bagāto Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu.
Jaunpiebalga var lepoties ar vēsturisko Jāņskolu – memoriālo muzeju. Skola pastāvējusi 91 gadu, pirmais skolotājs bijis komponista Emīla Dārziņa tēvs Andžs Dārziņš.
Muzejā ik gadu notiek izstādes, kas saistītas ar Piebalgas novadu un izcilākajiem piebaldzēniem. Šoreiz mēs varējām aplūkot izstādi par aktieri un režisoru Emīlu Maču, kuram šogad aprit 115. Visiem bija interesanti noklausīties ierakstu no Jāņa Raiņa izrādes “Uguns un nakts”, kur savu lomu ierunājis jubilārs. Ar interesi aplūkojām gleznotāja Kārļa Miesnieka darbus, viņam šajā gadā aprit 120.
Katrā skolas telpā iepazinām ko nezināmu – kas mācījušies, kādus traukus lietoja skolēni 19.gadsimtā. Bija aplūkojamas liecības un dienasgrāmatas, vienā bija ierakstīta interesanta piezīme – ja uzzināja, ka otra mājā kāds aprunājis otru, tad pieņemts sods: 40 minūtes jāstāv kājās. Daudzi pirmoreiz iepazina mūzikas instrumentus harmoniju, polifonu un ērģeles.
Bet visbagātīgāko uzziņu guvām par komponistu Emīlu Dārziņu. Komponists sarakstījis daudz darbu, bet mums visiem mīļš ir “Melanholiskais valsis”. Mēs esam ieguvēji, ka uz šo muzeju neaizbraucām pirms diviem gadiem, jo tagad bija iespēja to aplūkot izremontētu. Tur ir iekārtota istaba “Kā dzīvo Emīla Dārziņa mūzika mūsdienās”, iespējams skatīties filmas par E.Dārziņu.
Tālākais ceļš mūs veda uz “Saulrietiem” – Kārļa Skalbes muzeju. Māja atrodas visaugstākajā vietā Vecpiebalgā, no balkona redzams Alauksta ezers. Atzinīgi tika novērtēts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas muzeja apmeklējums pirms 20 gadiem. Šajā muzejā daudz uzzinājām par rakstnieku Kārli Skalbi, kurš uzrakstījis 80 pasakas. Guvām atbildi, kāpēc mājas nosaukums ir “Saulrieti”. Rakstniekam paticis uzņemt viesus, tāpēc mums vispirms tika parādīta lielā viesu istaba. Tajā atrodas Debesu gulta un Joku sols. Pēc tam tika izrādīta visa māja un pastāstīts, kas katrā istabā toreiz dzīvojis. Muzejā ir iekārtota arī istaba “Kaķīša dzirnaviņas”. K.Skalbe esot ļoti mīlējis kaķus un lutinājis savu kaķēnu Ķecki, neko nav viņam aizliedzis. Gide pastāstīja par pasakām, kā tās tapušas, piemēram, pasaku “Kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties” K.Skalbe uzrakstījis savai draudzenei – nākamajai sievai. Apmeklējām arī rakstnieka atdusas vietu. Interesanti, ka piemineklis ir uzstādīts uz laivas formas pamatnes.
Pie brāļu Kaudzīšu muzeja mūs jau sagaidīja smaidīgi gidi un teica, ka tik lielu grupu viņiem vēl nav nācies sagaidīt. Šo muzeju ieskauj milzīgi brāļu Kaudzīšu stādīti koki – kādi ozoli! Šeit mūs sagaidīja arī tēlnieka Kugras veidotie tēli – Pietuka Krustiņš, Pāvuls un Ķencis.
Gidi mums izrādīja muzeja telpas, pastāstot, kas kādreiz tur atradies, 14 gadus šajā ēkā pastāvējusi arī skola. Bērni varēja iepazīties ar dažādām lietām: sveces dakts griežamo, grifeli, tālaika skaitāmiem kauliņiem, liecībām, lizi, mērnieka mērāmo rīku, vērpjamiem ratiņiem, oriģinālo tapešu paraugu un citiem. Baltajā istabā bija skatāmi milzīgi lauru vainagi – no Matīsa Kaudzītes 75. dzimšanas dienas. Matīsa darba istabā tika uzrakstīts pazīstamais darbs “Mērnieku laiki”. Turklāt rakstnieks savus darbus rakstījis, stāvot kājās.
Abi brāļi pratuši arī atpūsties. Ārā aplūkojām lapenīti, kurā Reinis Kaudzīte ar draugiem sēdējis. Atmiņu stūrītī Matīss uzrakstījis dzejoli “Brūklenājs”.
Katrā no šiem muzejiem labprāt uzkavētos ilgāk. Vienā dienā guvām daudz jauku iespaidu, kļuvām zinošāki. Pieļauju, ka pēc šīs ekskursijas bērniem nostiprināsies un padziļināsies interese par literatūru, jo tika iepazītas kultūrvēsturiskas vērtības.
Nemaz nevajag atpūtu meklēt ārpus Latvijas robežām, jo mūsu pašu Latvijā ir ļoti daudz ko redzēt. Ja vēl pašķir atpakaļ vēstures lappuses… Turklāt, sākot maršrutu no Veclaicenes skolas, skolotājs Ēvalds Vanags mums visu ceļu stāstīja, kas katrā vietā kādreiz bijis un atradies. Tas braucienu darīja vēl saturīgāku un interesantāku.
Šī ekskursija bija skaista dāvana. Par to pateicamies Valsts Kultūrkapitāla fondam, kas atbalstīja projektu “Kur dzejnieks un rakstnieks sācies” un Veclaicenes pagasta padomei.
