Stāstot par ceļojumu uz Ķīnu, alūksnietis Juris Arums daudzreiz piebilst: „Uz ko tādu ir spējīgi tikai ķīnieši…” Viņš atzīst, ka Ķīnas varenums, izgudrojumi un mūsdienu norises nav vārdos izstāstāmas un fotogrāfijās iemūžināmas.
Stāstot par ceļojumu uz Ķīnu, alūksnietis Juris Arums daudzreiz piebilst: “Uz ko tādu ir spējīgi tikai ķīnieši…” Viņš atzīst, ka Ķīnas varenums, izgudrojumi un mūsdienu norises nav vārdos izstāstāmas un fotogrāfijās iemūžināmas.
Uz Ķīnu kā tūrists kopā ar ekskursantu grupu J.Arums devās no 16. līdz 27.maijam. “Daudzos savas ilgās vēstures posmos Ķīnas civilizācija bijusi pārāka par Eiropas civilizāciju, taču apmēram 1900.gadā valdība, visa sabiedrība un saimnieciskā sistēma bija sastinguma stāvoklī un neglābjami novecojusi. Kad 1976.gadā abi lielie Ķīnas vadoņi Mao un Džo aizgāja aizsaulē, Ķīnā beidzās vesels laikmets. Kaut gan joprojām valstī valda komunistiskais režīms, Ķīna rautinraujas kapitālisma lielvalsts virzienā,” raksturo J.Arums.
Par daudz ko nerunā
“Mūsu lidojums sākās no Rīgas uz Stambulu un tad uz Pekinu, kas ir komunistiska un imperiālistiska vienlaikus. Pekinas apskati sākām ar Tjaņaņmeņa (Padebešu miera) laukumu, kas ir lielākais laukums pasaulē. Vienā pusē ir ieeja Ķīnas vēstures muzejā, otrā – valdības ēka jeb Tautas sapulces nams. Ievērības cienīgs objekts laukumā ir Mao mauzolejs, lai arī labu laiku jau slēgts. Laukumā varējām redzēt, cik dienu, stundu, minūšu palicis līdz olimpisko spēļu atklāšanai Pekinā 2008.gadā. Ķīnā ir vairākas tēmas, par kurām vietējie nerunā, piemēram, kas īsti notika 1989.gadā šajā laukumā, kad tūkstošiem piketējošu studentu vienas nakts laikā pazuda bez vēsts…” stāsta J.Arums.
Ķīnas vēstures muzejā jeb Aizliegtajā pilsētā pirms vairākiem gadsimtiem nelūgtiem viesiem šīs imperatora pils apmeklējums esot maksājis dzīvību. “Tur dzīvojuši 24 imperatori ar sievām, apmēram 1000 konkubīnes, daudzi pēcnācēji, sieviešu apkalpojošais personāls – einuhi, valsts ierēdņi un apsardzes vīru tūkstoši. Tā ir kā pilsēta pilsētā – ar 8707 paviljoniem un 999,5 istabām. Vakarā restorānā baudījām Pekinas pīli – speciāli sagatavotu delikatesi, kuru savulaik cēla galdā tikai imperatora ģimenei,” saka J.Arums.
Ķīnā viņš apskatīja arī Debesu templi, kas agrāk imperatoriem bija kulta vieta. Tas ir lielākais templis Ķīnā. Tagad parks ap templi ir tautas iecienīta brīvā laika pavadīšanas vieta un vieta, kur veikt kolektīvās rīta rosmes.
“Apskatījām imperatora vasaras rezidenci – Vasaras pili, kas starp Ķīnas klasiskajiem parkiem tiek uzskatīts par labāko, platība – 290 hektāru. Tas sastāv no trim daļām – piekrastes ansambļa, Ilga mūža kalna un ezera. Lai imperators vieglāk varētu tikt uz savu vasaras rezidenti, strādīgie pavalstnieki izraka vairāk nekā 10 metrus platu kanālu no 15 kilometrus attālās Pekinas. Kas tas ķīniešiem! Bet gar ezera krastmalu 720 metru garumā tika uzcelta Garā galerija ar grezniem rotājumiem, kur imperatoram un viņa svītai pastaigāties. Galerijā ir iekārtots arī celiņš, kur iestrādāti sīki akmentiņi, lai dāmas pastaigājoties varētu masēt kāju pēdiņas – ķīniešu medicīna,” norāda J.Arums.
Bija arī Otrā pasaules brīnuma – Ķīnas mūra – apskate. Senāk tas kalpoja aizsardzībai pret mongoļu – tatāru ordām, bet tagad ir iecienīts apskates objekts pašiem ķīniešiem un ārvalstniekiem. “Kas nav redzējis un uzkāpis Ķīnas mūrī – tas nav bijis Ķīnā!” saka J.Arums.
Divi ķiploki – un draugi prom!
Ekskursanti bija arī pērļu veikalā. J.Arums norāda, ka Ķīnā ražo 90 procentus saldūdens un 3/4daļas sālsūdens pērles pasaulē. Pēc tam devās uz Ķīnas ārstniecības iestādi, kas ir senās Ķīnas medicīnas tradīciju turpinātāja.
“Mūs sasēdināja lielā telpā un lika kailās kāju pēdas iemērkt koka vannītēs ar zāļu uzlējumu. Tikmēr profesors klāstīja, ka Ķīnas medicīnu izmanto 1/5 daļa pasaules iedzīvotāju; tā pagarina cilvēka mūžu; Ķīnā neviens nestaigā ar spieķīšiem; 1 ķiploks dienā ir veselīgi, jo novērš lieko svaru un nevajadzīgo holesterīna līmeni, bet divi ķiploki dienā – un draugi ir prom! Pēc pulsa izmērīšanas un mēles parādīšanas ķīnieši prot noteikt cilvēka veselības stāvokli. Tikmēr studenti visu laiku masē kāju pēdas, ierodas māsiņas ar receptēm un zālēm – skaiti tik dolārus,” secina J.Arums.
Tika apskatīts arī Konfūcija muzejs un Terakotas armijas makets, kas dabīgā lielumā izveidots no māliem un citām saistvielām. “Šī armija gadsimtiem ilgi ir nogulējusi zemes dzīlēs, lai atkal celtos un atgādinātu par Ķīnas varenību. Karavīri apglabāti kopā ar zirgiem un ģenerāļiem reizē ar imperatora aiziešanu no šīs grēcīgās pasaules, bet pēc daudziem gadsimtiem nejauši atrasti un atrakti. Šajā vietā ir izveidots Terakotas armijas muzejs – slēgta halle krietna stadiona lielumā. Daļa armijas joprojām guļ zemē, jo pēc izcelšanas saules gaismā zaudē savu krāsu un izskatu,” stāsta J.Arums.
Vēro zīda ražošanu
Ekskursanti koncertzālē vēroja Tang dinastijas deju koncertu, kā arī apmeklēja Sudžo, kas kādreiz dēvēta par Debesu pilsētu, Uzlecošo zvaigzni un Ķīnas Venēciju. “Marko Polo laikā tā bija visnozīmīgākais zīda ražošanas centrs. Sudžo ir skaista un ekonomiski aktīva pilsēta. 120 000 darba vietu tur nodrošina Singapūras kompjūteru ražošanas pasūtījumi, gadā Sudžo apmeklē miljons tūristu, bet trešajā vietā ir zīda ražošana. Šo procesu varējām vērot arī mēs.
Tam sekoja pārbrauciens uz Šanhaju, kas ir visstraujāk augošā pilsēta pasaulē, lielākā un bagātākā Ķīnas pilsēta. “Tur komunistiskā Ķīna visuzskatāmāk kļūst par kapitālisma lielvalsti. Šanhajā ir 6000 debesskrāpju, liela brīvosta. Slavenajā Šanhajas krastmalā vienā upes pusē ir angļu kolonisma laika celtnes, otrā – modernā Ķīnas arhitektūra. Man ekskursija beidzās ar nakts braucienu pa Šanhajas upi – neko skaistāku neesmu redzējis,” neslēpj J.Arums.
Pēc ekskursijas uz Ķīnu J.Arums atzīst, ka viņa priekšstats par šo lielvalsti ir mainījies. “Mao kults vairs neizpaužas tik spēcīgi, tomēr neklātienē ir jūtams, ka šā vadoņa gars vēl ir dzīvs. Ķīnā nerunā par kultūras revolūciju – tāpat kā par mīļāko esamību un morāli. Braukt uz ārzemēm Ķīnā atļauj tikai valsts amatpersonām, darījumu cilvēkiem un tiem, kam ārzemēs ir radinieki. Tāpat kā nopirkt automašīnu privātpersonai ir gandrīz neiespējami, jo – apdrošināšana un numura zīmes iegāde maksā daudz dārgāk nekā pati automašīna. Ķīnieši ir ļoti paklausīga un strādīga tauta. Skolotāji un policisti Ķīnā ir vidusslāņa līmeņa iedzīvotāji un vienīgās profesijas, kurām gadā jāstrādā deviņi mēneši,” klāsta J.Arums.
J.Arums atzīst, ka nevēlētos dzīvot Ķīnā. “Mani Ķīnas iedzīvotāji nomāc, jo – viņu ir tik daudz, ka Rīga salīdzinājumā ir kā tuksnesis! Turklāt ķīnieši nepārtraukti runā skaļi un ļoti emocionāli.
