Starptautiskā projekta trīs gadu darbība beidzās maijā ar sanāksmi Turcijā, kur visu projektā iesaistīto skolu pārstāvji no piecām valstīm iepazīstināja ar rezultātiem, prezentēja paveikto, analizēja ieguvumus, apmainījās ar domām.
Starptautiskā projekta trīs gadu darbība beidzās maijā ar sanāksmi Turcijā, kur visu projektā iesaistīto skolu pārstāvji no piecām valstīm iepazīstināja ar rezultātiem, prezentēja paveikto, analizēja ieguvumus, apmainījās ar domām.
Katrā skolā gūta jauna darba pieredze, tapuši CD, projekta darbu izstādes, vizuālie materiāli. Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola ir izveidojusi arī projektam veltītu bukletu, un par skolas panākumiem trīs gadu darbībā apliecina veiksmes stāsts Akadēmisko programmu aģentūras izdotajā grāmatā “”Comenius” veiksmes, ieguvumi un panākumi”.
Šai sanāksmei, protams, bija daudzpusēja nozīme – ne tikai materiālu apmaiņa, bet arī divu dažādu Adijamanas skolu izglītības sistēmas iepazīšana un salīdzināšana. Iepazinām skolotāju darba un sadzīves apstākļus un secinājām, ka Turcijā skola un skolotājs ir labāk nodrošināts. Guvām zināšanas par šīs zemes tradīcijām, kultūru, dabu un galvenajām vērtībām, tuvāk iepazīstot galvaspilsētu un Adijamanu, kur ir mūsu projekta partnerskola un kas atrodas Turcijas pretējā pusē – dienvidaustrumu daļā.
Ar ziedošo rožu smaržu un ļoti vasarīgo sauli mūs sagaidīja Stambula – pilsēta, kas atrodas Eiropā un Āzijā. Spilgtākos iespaidus tajā radīja mošejas, pilis, darbīgais dzīves ritms un starojošais dzīvesprieks cilvēkos.
Adijamanas apkārtnei ir raksturīgi skaistie kalni, no kuriem slavenākais ir Nemruta kalns – astotais pasaules brīnums, pasaulē augstākais brīvdabas muzejs, noslēpumainais kalns ar milzīgām dievu statujām, kas kādreiz atradušās uz 10 metrus augstiem troņiem, bet tagad – atsevišķi. Šajā vietā vērojami brīnišķīgi saullēkti un saulrieti. Senlaicīgie tilti, alas un pilsētas ar vēsturiskām celtnēm te liecina par ļoti senu civilizāciju. Taču blakus tam visam rit ļoti mūsdienīgs ritms. Uz Eifratas upes gluži nesen uzcelts ceturtais pasaulē lielākais aizsprosts. Šis novads valstī ir karstākais, tāpēc te daudz dažādu labi koptu augļu dārzu, bet patiesu prieku ikvienam cilvēkam rada skaistās dabas ainavas ar varenajiem ezeriem starp kalniem un ziedošajām pļavām.
Lai kurā Turcijas novadā būtu, visur jutām īpašo attieksmi pret ciemiņiem. Kafejnīcā rožu ziedlapiņu rotājums ap tējas glāzēm, ko mums pasniedza kā pārsteigumu, viņu dāvināšanas prieks mums bija īpašs uzmanības apliecinājums un turku vēlme tāpat vien cilvēkam sagādāt prieku. Tas neprasa daudz, bet tu jūties īpašs un ievērots.
Turku kafija, izrādās, nav nemaz tik raksturīgs dzēriens šai zemē kā turku melnā tēja vai ābolu tēja, un šī tradīcija manāma ik uz soļa. Ja esam pasūtījuši vakariņas, tad papildus saņemam tēju. Ēdieni ir veselīgāki nekā Eiropā, kaut gan nacionālā virtuve raksturīga ar ļoti spēcīgām garšvielām. Laikam tādēļ Stambulā ļoti populārs un plašs ir tieši garšvielu tirgus.
Īpaši ir turku bērni – ļoti atraisīti, sirsnīgi un ieinteresēti. Mēs bijām viņu uzmanības centrā gan sākumskolas, gan vidusskolas klasēs. Starp viņiem un pieaugušajiem vērojamas ļoti draudzīgas attiecības, ko arī mēs jau paspējām izjust, saņemot laba vēlējumus reizē ar nez kur dabūtajiem rožu pušķiem.
Šis mums būs neaizmirstams laiks, jo tajā saņemts daudz siltuma, sirsnības un dzīvesprieka. Bet visi trīs projekta gadi mums devuši stimulu skolas mācību procesā ieviest netradicionālas darba formas, motivāciju nopietnāk apgūt svešvalodu, iespēju gūt pieredzi no partnervalstīm un saprast, ka arī paši, kaut esam neliela lauku skola, spējam izdarīt daudz, tādējādi ļaujot mācīties citiem.
