Veidojot topošo Alūksnes novadu, starp pašvaldībām ir radušās zināmas domstarpības.
Veidojot topošo Alūksnes novadu, starp pašvaldībām ir radušās zināmas domstarpības. Pēc Alūksnes pilsētas domes maija sēdes deputāti diskutējot secināja, ka novada veidošanā pilsēta pašlaik ir kā vilcējs, bet pagasti izrāda minimālu interesi, lai gan ieinteresētiem būtu jābūt visiem.
Domstarpības bija radušās arī par valsts paredzētajiem 200 000 latiem katrai pašvaldībai, kas iesaistās novadā.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders norāda, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir paredzējusi – 100 000 latu katra pašvaldība var tērēt infrastruktūras uzlabošanai uz vietas, bet otrus 100 000 latu ir jāparedz visam novadam svarīgu objektu sakārtošanai. “Pašvaldības domā, ka savām vajadzībām var tērēt visu naudu, turklāt nav arī koncepcijas, jo pagasti paši nezina, ko grib par šo naudu sakārtot, tādēļ viss ir iekavējies. Veidojot jauno novadu, visas pašvaldības tajā ir vienlīdzīgas, neviens nav līderis,” saka A.Melders.
Domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks norāda, ka pašvaldību ministrijā ir jāiesniedz priekšlikumi infrastruktūras sakārtošanai topošajā novadā un jāsaskaņo tie ar ministriju. Visām 16 novadu veidojošajām pašvaldībām jāiesniedz vienots veicamo darbu saraksts, jābūt arī izdevumu tāmēm, projektiem un citiem dokumentiem.
“Pagasti gan rakstiski, gan mutiski ir mudināti pēc iespējas ātrāk iesniegt savus plānotos darbus. Diemžēl daudziem pagastiem trūkst apliecinošu dokumentu, tāmju. Līdz 16.maijam dokumentus bija iesniegušas tikai 3 no 16 pašvaldībām,” saka V.Litaunieks.
Viņš atzīst – problēmas rada arī tas, ka norunātajās tikšanās reizēs piedalās ļoti maz pagastu. “Alūksnes pilsētai vienai pašai nevajag novadu, ja pagasti neizrāda iniciatīvu – tad stāsimies no tā novada ārā! Valsts dala miljonus, bet Alūksnes rajonā jau otro mēnesi nevar izdomāt, kam nauda vajadzīga. Rīgā par mums jau smejas,” secina A.Melders. Deputāts Jānis Cīmiņš piebilst, ka visvairāk par Alūksnes novada veidošanas procesu vajadzētu uztraukties pagastiem, kas pirms tam baidījās, ka tiks apbižoti.
V.Litaunieks uzsver, ka gan Alūksnes mūzikas skolu, gan Alūksnes mākslas skolu izmanto ne tikai Alūksnes bērni, bet arī no pagastiem, tādēļ šie arī ir kopējie novada objekti, kas jāsakārto. Šonedēļ Alūksnes domes ārkārtas sēdē deputāti nolēma par Alūksnei gaidāmajiem 200 000 latu renovēt pilsētas inženiertehniskos tīklus. “Šos līdzekļus varētu tērēt siltumtrases izbūvei Parka un Skolas ielā un Alūksnes mākslas skolas renovācijai Ojāra Vācieša ielā 2,” saka V.Litaunieks.
Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols norāda, ka katra pašvaldība savas infrastruktūras sakārtošanai tomēr varot plānot tērēt 200 000 latu, bet novada kopējo objektu sakārtošanai vēlāk, iespējams, varēšot dabūt papildu līdzekļus, veidojot Alūksnes novada projektu.
“Šobrīd mums nav vēl izveidots novads ar juridiski zemesgrāmatā ierakstītiem objektiem, tādēļ, vadoties pēc Pašvaldību likuma, šo naudu pašvaldības var tērēt tikai savu īpašumu sakārtošanai, kuri ir reģistrēti zemesgrāmatā,” skaidro L.Sīpols.
Viņš uzsver, ka šonedēļ ministrijā Rīgā ir iesniegts kopējs saraksts ar Alūksnes novadu veidojošo pašvaldību plāniem, tērējot 200 000 latu katrā no tām infrastruktūras sakārtošanai.
“Pieļaujam, ka ministrija mūsu plānos liks veikt kādus uzlabojumus, bet tas būs katras pašvaldības uzdevums. Kad šis saraksts tiks apstiprināts, varēsim saņemt naudu. Lielākā daļa pašvaldību šos līdzekļus grib tērēt skolu, tautas namu sakārtošanai, ir plānota arī komunālās saimniecības uzlabošana, dažās pašvaldībās – autoceļiem. Skumji, ka paralēli novadu veidošanai valsts nav paredzējusi autoceļu sakārtošanas programmu, jo – lai novads sekmīgi veidotos un attīstītos, tiktu veicināta uzņēmējdarbība, ir svarīga autoceļu sakārtošana. Šobrīd paredzētā nauda autoceļu sakārtošanai ir niecīga,” norāda L.Sīpols.
