Vienam no Alūksnes pilsētas un ezera simboliem – Cepurītes salai – draud briesmas, jo to ir apsēduši kormorāni jeb jūras kraukļi.
Vienam no Alūksnes pilsētas un ezera simboliem – Cepurītes salai – draud briesmas, jo to ir apsēduši kormorāni jeb jūras kraukļi. Šogad putni kokos uz nelielās salas ir novijuši 15 līdz 20 ligzdas, kurās jau ir mazuļi. Putni ar saviem izkārnījumiem kaitē koku lapām, zariem un stumbriem, kā rezultātā pēc dažiem gadiem koki nokalst.
Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību iestādes “Alja” direktors Igors Zvejnieks apstiprina, ka ligzdās mīt jau šāgada mazuļi.
“Kormorāni uz Cepurītes salas bija arī pērn, bet šogad to ir jau vairāk, un prognozējams, ka nākamgad to būs vēl vairāk. Tādēļ ir jārīkojas, lai Alūksnes ezerā nepazustu viens no skaistākajiem simboliem – Cepurītes sala. Varētu tos no salas aizbaidīt, bet kormorāni ātri pierod pie baidīšanas un neliekas vairs traucēti. Bet medības nedrīkstam rīkot, jo Cepurīte atrodas pilsētas teritorijā. Tādēļ salas pasargāšanu un kormorānu padzīšanu risināsim ar reģionālo vides pārvaldi,” stāsta I.Zvejnieks.
Madonas reģionālās vides pārvaldes Alūksnes daļas vadītājs Aldis Verners uzsver, ka Alūksnei tuvākās kormorānu jeb jūras kraukļu kolonijas ir Lubānas ezerā. “Kormorāni ligzdo lielās grupās, parasti tas ir pat vairāki simti pāru vienviet. Kormorāni ligzdošanai parasti izmanto salas, uz kurām aug koki. Ja šie putni ieviešas kādā ezera salā, tad bieži vien šie koki uz salas iet bojā, jo kormorāni zem ligzdām izdala savus izkārnījumus, kas nogulsnējas uz kokiem, satur pārāk daudz slāpekļa, un koki pēc gadiem nokalst. Pamats uztraukumam par Cepurītes salu ir, ja tajā tiks novītas apmēram 100 kormorānu ligzdas. Tad pēc gadiem trim četriem koki varētu sākt atmirt,” saka A.Verners.
Viņš atzīst, ka kormorāns ir tipisks zivjēdājs, turklāt diezgan rijīgs. “Ja kormorāni ir apmetušies Alūksnes ezerā, tas liecina, ka zivju te ir pietiekami, jo šie putni apmetas tur, kur ir laba barības bāze. Pērn Alūksnes ezerā bija kādi četri kormorāni, arī šogad tie ir jau redzēti. Kormorāns ir ceļotājputns un klejo pa plašu apvidu, bet, ja kādā vietā iepatīkas, sākas ligzdošana. Ja ligzdo daži putni – tas nav nekas, tomēr jāatceras, ka kormorāniem patīk izvērst savas kolonijas. Kormorāni nav aizsargājamo putnu sarakstā,” saka A.Verners.
Alūksnes pilsētas domes maija sēdē pagājušajā nedēļā deputāti nolēma lūgt Zemkopības ministriju nodot bez atlīdzības Alūksnes domei Cepurītes salu ar aptuveno platību 7000 kvadrātmetru. Arī šis lēmums saistīts ar pašvaldības rūpēm par salas pasargāšanu no kormorāniem un pilnvērtīgas apsaimniekošanas nodrošināšanu. Saskaņā ar Alūksnes pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu projektu Cepurītes sala Alūksnes ezerā iekļauta kā teritorija, kas nepieciešama pašvaldības pastāvīgo funkciju nodrošināšanai – atpūtai un rekreācijai. Pašlaik Cepurītes salu apsaimnieko Alūksnes pilsētas domes iestādes.
***
Fakti
Kormorāns jeb jūras krauklis ir liels putns, 77 līdz 94 centimetrus garš, ar 121 līdz 149 centimetru izplestu spārnu platumu.
Jūras krauklis ligzdo galvenokārt piekrastē, veidojot ligzdas uz klintīm vai kokos. Tomēr aizvien vairāk putnu izvēlas ligzdot arī iekšzemē. Ligzdošanas laikā 3-4 oliņas tiek iedētas no zariem vai jūraszālēm veidotās ligzdās.
Kad kormorāns žāvē spārnus, tā kontūras atgādina krustu, tādēļ dažkārt putns parādās viduslaiku kristīgajā heraldikā.
no interneta
