Labklājības ministrija sagatavojusi izmaiņas noteikumos par profesiju klasifikatoru, lai to papildinātu ar jaunām profesijām pašvaldību, komercpakalpojumu un citās jomās.
Labklājības ministrija sagatavojusi izmaiņas noteikumos par profesiju klasifikatoru, lai to papildinātu ar jaunām profesijām pašvaldību, komercpakalpojumu un citās jomās, piemēram, tagad ir tādas jaunas profesijas kā kārtībnieks, sociālo pakalpojumu galvenais speciālists, podologs, HIV profilakses programmas koordinētājs.
Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem profesiju standartiem tagad varam strādāt par koka ēku celtnieku, mākslas komercdarbinieku, apavu labotāju, apavu labotāja palīgu, restauratora asistentu, kučieri, kapraci un citu.
Jaunā redakcijā izteiktas arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmas profesijas, piemēram, cietuma inspektors tagad sauksies ieslodzījuma vietas inspektors, būs arī ieslodzījuma vietas mācību centra vecākais pasniedzējs un tamlīdzīgi.
Tiesa, mūsu sabiedrībā šim klasifikatoram varētu pievienot ne ministrijas, bet sabiedrības radītus arodus, piemēram, profesionāls aprunātājs, kurš zina visu par visiem, bet vismazāk pats par sevi, profesionāls skaudējs, kurš nerod prieku, ja citiem viss veicas un izdodas, bet viņš tik ļoti aizņemts ar skaušanu, ka pats nespēj rīkoties, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Diemžēl sabiedrībai piestāvētu arī arods “profesionāls rupeklis”, jo ir cilvēki, kuru vārdu krājums ir tik vien plašs, lai viņi spētu izveidot trīs nepaplašinātus rupjiem vārdiem pārpilnus teikumus. Varētu būt profesija “telefonrunāšanas operators”. Šo amatu noteikti varētu ieņemt amatpersonas, kas strādā Rīgā un reizi mēnesī vai pat tikai dažas reizes gadā atļaujas izbraukt uz provinci, lai pārliecinātos, kā strādā padotie. Šķiet, ka viņu ausīm telefons ir pieaudzis, jo apkārt vairāk to, kas dzird un redz, jo ilgākas un skaļākas sarunas. Sabiedrības radīto profesiju uzskaitījumu iespējams turpināt, jo šos arodus radām paši ar savu rīcību, tikai par tiem nemaksā.
