Pavasarī daudzi sāk plānot atvaļinājumu un par ceļojumu gala mērķi bieži tiek izraudzītas eksotiskas zemes Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā.
Pavasarī daudzi sāk plānot atvaļinājumu un par ceļojumu gala mērķi bieži tiek izraudzītas eksotiskas zemes Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā.
Diemžēl ceļojuma gaidās cilvēki piemirst par tik svarīgu lietu kā vakcinēšanās pret dažādām infekcijas slimībām.
Paradumi
mainās
“Šajā gadā ļoti daudz brauc uz Āfriku, Indiju, arī lielas grupas un pat ar ļoti maziem bērniem. Viena ģimene devās veikt kādas garīgās studijas vienā Indijas ciematā, viņiem līdzi brauca gadu un divus mēnešus vecs bērns,” stāsta Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemioloģe Natālija Biknēvica. Viņa novērojusi, ka ceļojumu aģentūras vairāk mudina klientus painteresēties SVA par nepieciešamajām vakcīnām pirms brauciena un infekciju riskiem.
“Kādreiz atnāca dienu pirms izbraukšanas, tagad interesējas laikus. Vismaz mēnesis iepriekš ir nepieciešams, lai potētos un izstrādātos imunitāte, sagatavotos braucienam,” uzsver ārste.
Epidemioloģe iesaka vakcinēties pret sevišķi bīstamām infekcijām, ja tās ir izplatītas valstīs, kuras plānots apceļot. Noteikti sevi jāaizsargā pret dzelteno drudzi, holēru, vēdertīfu. Pret malāriju potes vēl neesot, tur nepieciešams lietot profilaksei medikamentus tabletēs, kā arī papildus gādāt par odu atbaidīšanu.
“Mednieku grupa, kas brauca uz Āfriku, vēlāk stāstīja, ka mūsu repelenti turienes odus neatbaida. Gandrīz vai pretējs efekts. Tāpat arī amerikāņi, kuri piedalījušies medībās Latvijā, atzīst, ka viņu līdzekļi ir bezspēcīgi pret mūsu knaušiem,” zina teikt N. Biknēvica. Tāpēc pretodu līdzekļus labāk iegādāties uz vietas.
Izdzert
Gangu nav obligāti
Viena no trešās pasaules valstīs biežāk sastopamajām infekcijām ir tā sauktā netīro roku slimība jeb A hepatīts.
“Nemaz nav jābrauc uz džungļiem vai jādzer netīrie Gangas ūdeņi Indijā. Ar šo vīrusa infekciju, kas izraisa aknu iekaisumu, drudzi, dzelti un uz nedēļām vai pat mēnešiem piekaļ cilvēku gultai, viegli var inficēties pie mums populārajos Ēģiptes un Turcijas kūrortos,” brīdina Vakcinācijas dienesta ārste Gunta Paukšēna. Arī statistika apliecinot paradoksu: visbiežāk ceļotāji ar A hepatītu saslimst tieši kūrortos un labas kvalitātes viesnīcās. SVA dati apliecina, ka Latvijā pērn konstatētie 47 A hepatīta saslimšanas gadījumi pārsvarā ir ievesti un tālāk izplatījušies kontaktu ceļā.
Diemžēl roku mazgāšana no lipīgā A hepatīta neglābj, kā daudzi maldīgi domā, uzsver
G.Paukšēna.
Inficēšanās var notikt ar piesārņotu ēdienu vai ūdeni, piemēram, no ledus gabaliņiem kokteilī, jūras gliemenēm vai saldējuma. Arī peldoties netīrās ūdenstilpēs vai saskarsmē ar inficētu cilvēku, kas pēc tualetes apmeklējuma nav nomazgājis rokas. Inkubācijas periodā, kas ilgst no divām līdz sešām nedēļām, simptomātika ir vispārēja — vājums, nogurums, apetītes zudums, nespēks, temperatūra, pamazām sākas dzelte.
Piedāvā
vakcīnu kokteili
Labākais veids, kā sevi pasargāt no A hepatīta, ir vakcinācija, ko var veikt no divu gadu vecuma, iesaka G.Paukšēna. Kurss ietver divas injekcijas ar 6 līdz 12 mēnešu intervālu. Ideālā variantā tas jāizdara vismaz divas nedēļas pirms ceļojuma. Taču nokavēts nebūs, ja pirmā pote tiks saņemta arī dažas dienas pirms brauciena, jo imunitāte veidojas ļoti strauji. Ja cilvēks nenoslinko un pēc gada atnāk saņemt arī otru devu, imunitāte tiek iegūta vismaz uz 10-20 gadiem.
“Pilns vakcinācijas kurss noteikti ir pareizākā izvēle. Ja cilvēks pēc pāris gadiem atkal sadomā ceļot, nebūs jātērē laiks, nauda un jāvakcinējas no jauna,” pamato G.Paukšēna.
Imunitātes nodrošināšanai tiek piedāvāta arī kombinētā A un B hepatīta vakcīna. B hepatīts tiek pārnēsāts ar asinīm un ķermeņa šķidrumiem un ir 100 reizes lipīgāks par HIV. Visbiežāk inficējas dzimumceļā, bet infekcijas draudi ir arī zobārsta, manikīra, pīrsinga vai tetovēšanas kabinetā, ja netiek nodrošināta pietiekama instrumentu sterilizācija. Lai vīruss pārietu nākamā klienta asinīs, pietiek ar niecīgu asins daudzumu.
Atveseļošanās process no šīs smagās aknu slimības var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem. Smagākos gadījumos sekas ir hronisks aknu iekaisums, ko pavada diēta un ierobežojumi visu mūžu. Jo agrāk notiek inficēšanās ar B hepatītu, jo lielāks risks kļūt par hronisku vīrusa hepatīta nēsātāju, kas saistās ar augstu aknu cirozes risku. Novērtējot bīstamību, kopš 1997.gada vakcīnu pret B hepatītu jaundzimušajiem apmaksā valsts. Tā ir pati pirmā pote, ko bērns saņem jau 12 stundu vecumā.
***
Uzziņa
Visu par vakcinācijas iespējām var uzzināt Vakcinācijas dienestā pa tālruņiem 7876872, 29715860 vai apmeklējot mājas lapas “www.vd.lv” un “www.vakcina.lv”.
Ieteikumi ceļotājiem – “www.sva.gov.lv”.
