Apē dzimušajam arhitektam un māksliniekam Raimondam Gunāram Slaidiņam šogad – 80. Mākslinieka uzaicināti, uz viņa jubilejas izstādi Rīgā devās arī viņa dzimtās puses cilvēki – skolotāji, skolēni – D.Ozoliņa Apes vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki.
Apē dzimušajam arhitektam un māksliniekam Raimondam Gunāram Slaidiņam šogad – 80. Mākslinieka uzaicināti, uz viņa jubilejas izstādi Rīgā devās arī viņa dzimtās puses cilvēki – skolotāji, skolēni – D.Ozoliņa Apes vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki, novadpētnieki, Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes vadītāji.
Jau vairākus gadus ar mākslinieku sarakstās Apes novadpētniece Rasma Harju, rosinot arī citus apeniešus uzzināt ko vairāk par savu talantīgo novadnieku. “Uzdrošinos apgalvot, ka mūsu pilsētas iedzīvotāji drīkst lepoties, ka šeit piedzimis tik radošs un darbīgs cilvēks,” viņa saka.
R.G.Slaidiņš ir dzimis 1927.gada 28.aprīlī. Pasta un Stacijas ielas krustojumā ir saglabājusies māja, kura senāk tās būvētāja vārdā saukta par Ahmaņa māju. Tur otrajā stāvā dzīvojuši Gunāra vecāki, bet pirmajā stāvā atradusies viņu tirgotava un bulciņu ceptuve, piebūvē bijis desu cehs. Zēna gadi pagājuši Apē, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Virešiem, bet pēc tam uz Cēsīm. Pamatskolas klasēs Raimonds Gunārs mācījies Gaujienā, tad Cēsu arodskolā.
Kara un pārmaiņu laiki Slaidiņu ģimeni aizved uz Vāciju, Bavāriju. Tur viņš pabeidz vidusskolu. Kopš 1954.gada ģimene dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur Raimonds Gunārs uzsāk studijas mākslā un arhitektūrā, pavisam dažādās augstskolās mācoties gandrīz 20 gadu. Nebraskas universitātē viņš studē arhitektūru un iegūst bakalaura grādu. Francijā 1961.gadā viņš beidz Fonteblo Daiļo mākslu skolu, tad 1963.gadā – Sanfrancisko Mākslas akadēmiju. Kalifornijas universitātē viņš apgūst vides plānošanu.
Vērienīga ir R.G.Slaidiņa darbība: strādājis arhitektūras un dizaina firmās Sanfrancisko, konstruējis biroju ēkas, viesnīcas, dzīvojamos namus, bijis pilsētu plānotājs Amerikā, Brazīlijā, projektējis kūrortus Bahamu – Virdžīnijas salās, strādājis par vecāko arhitektu Sauda Arābijas konsultatīvajā padomē. Mākslinieks ir lasījis lekcijas universitātēs un koledžās – arhitektūrā, interjera mākslā.
Kopš 1954.gada R.G.Slaidiņš kā gleznotājs piedalījies izstādēs, godalgots kā grafiķis – ilustrators. 1988.gadā R.G.Slaidiņam bija pirmā personālizstāde Rīgā.
G.R.Slaidiņš dibinājis latviešu biedrību Sauda Arābijā, bijis aktīvs dalībnieks Latvijas jaunatnes 2×2 nometnēs, ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku grafiskā iekārtojuma autors. “Ko es, latvieša cilvēks, šādā zemē?” vaicā autors savā aprakstā “Zem Arābijas saules”. “Kur manas zaļās pļavas, kur mani sili un birztalas?” Viņam arī nav bijis vienalga, kāds izskatīsies un kur tiks izveidots okupācijas upuru piemineklis. 2005.gadā māksliniekam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
“Gleznu izstādes atklāšana galerijā “Daugava” bija nozīmīgs notikums, uz to bija pulcējušies ļoti daudz cilvēku,” stāsta Apes delegācijas dalībniece, novadpētniece Diāna Liepiņa. Starp sveicējiem bija Leopolds Ozoliņš, Jānis Peters, Māris Gailis, Ojārs Spārītis. Apenieši kā sveicienu no dzimtās puses savam novadniekam uzdāvināja Rasmas Harju sastādīto grāmatu “Ar Dāvja Ozoliņa vārdu”, kā arī speciāli gatavotu albumu par Api.
“Tikai tagad, lasot Apes grāmatas, par kurām esmu ļoti pateicīgs, redzu, cik tur daudz labu domu un mīlestības Apei. Lai sveicieni tiem jaukiem jauniešiem un viņu vadītājiem, kas mani pagodināja ar savu klātbūtni. Ceru, ka viņiem patika arī manas gleznas, un gaidu atkal visus iepazīt, kad būšu Apē,” tā mākslinieks raksta vēstulē Rasmai Harju jau pēc izstādes atklāšanas.
Apenieši gaidīs R.G.Slaidiņu 2008.gadā Apes 80 gadu jubilejā, tad viņš ir apsolījis arī savu gleznu izstādi. Bet pašlaik materiālus par novadnieku un daļu viņa gleznu reprodukciju joprojām var skatīt Apes tautas nama mazajā zālē.