Tradicionāli katru pavasari Veclaicenes pamatskolā notiek Putnu dienas. Šogad pamatskolas zālē putnu balsis skanēja 11.maijā.
Tradicionāli katru pavasari Veclaicenes pamatskolā notiek Putnu dienas. Šogad pamatskolas zālē putnu balsis skanēja 11.maijā.
Putnu dienu organizēšana ir Veclaicenes pamatskolas un pagasta bibliotēkas kopdarbs. “Kādēļ gan nerunāt par putniem? Tie ir starp svarīgākajām dzīvās dabas sastāvdaļām. Nevarētu iedomāties dabu bez putnu dziesmām! Ikdienā mēs klausāmies to čivināšanā, bet tik maz par viņiem zinām. Protams, vienā reizē nevar visu par putniem izrunāt, tāpēc izveidojusies šī tradīcija,” stāsta Veclaicenes pagasta bibliotēkas vadītāja Maiga Pilsētniece.
Viņa atklāj, ka šogad skolā bija iegriezies Mazais ganiņš (Maija Bleiferete). Viņš atzina, ka ganiņam ir grūta dzīve, purvus, mežus bradājot, taču, ja klausoties putnu dziesmas, viss grūtums aizmirstoties.
“Savās zināšanās un vērojumos Mazais ganiņš dalījās ar skolēniem. Ganiņš pārbaudīja bērnu zināšanas, kā viņi atpazīst putnu balsis. Savukārt bērni, kuriem palīdzēja sagatavoties klašu audzinātāji, bija sagatavojuši tautasdziesmas, teikas, pasakas un dziesmas par putniem. Skolotāja Elita Rence atzina, ka viņu dziesmu pūrā ir ļoti daudz dziesmu par putniem. Daudz tika runāts arī par mājputniem. Mazie pirmsskolas vecuma bērni attēloja cāļu māti un cālēnus. Ap viņiem lidinājās vanagi un vārnas. Cāļu māte mācīja cālīšiem, no kādiem putniem viņiem jāsargājas. Visi klātesošie kopīgi dziedāja dziesmu “Kur tu teci, gailīti manu!” par vistu valdnieku gaili,” stāsta M.Pilsētniece.
Viņa uzsver, ka “atlidojuši” bija arī eksotiskie putni – kanārijputniņi (Laura Rasmane un Kristīne Rence). Viņi palielījās ar savu krāšņo spalvu un dziedātprasmi. Mazajam ganiņam viņi iepatikās, un viņš apņēmās paņemt putniņus pie sevis.
“13.maijā Latvijā atzīmēja Māmiņu dienu jeb Ģimenes svētkus, tāpēc šajā pasākumā caurvijās arī šī tēma. Beigās ganiņš ieteica visiem bērniem klausīt savus vecākus un nekad neteikt “Es tevi nemīlu!” Vajag pa reizei apstāties, lai noskūpstītu mātei rokas, un pa reizei mātes rokās ziedus ielikt,” saka M.Pilsētniece.
