Gatavojoties Latvijas pievienošanās brīdim Šengenas zonai, Alūksnes rajona policijas pārvaldes darbinieki nesen bija pieredzes apmaiņas braucienā pie Igaunijas kolēģiem.
Gatavojoties Latvijas pievienošanās brīdim Šengenas zonai, Alūksnes rajona policijas pārvaldes darbinieki nesen bija pieredzes apmaiņas braucienā pie Igaunijas kolēģiem.
Turp devās pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis, Kārtības policijas biroja priekšnieks Zigurds Safranovičs, Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raivo Koemecs un Administratīvās nodaļas priekšniece Lana Safranoviča. Par redzēto stāsta Z.Safranovičs.
Igauņi – soli priekšā
Vispirms bijām Veru, kur tikāmies ar policijas darbiniekiem un izzinājām, kā viņi strādā. Salīdzinot ar mūsu darba apstākļiem, kolēģi Veru ir soli priekšā. Tur ir izremontēti darba kabineti, visi strādā ar jaudīgu datortehniku. Tāpat kā Latvijā, tur policijai līzingā tiek pirktas jaunas dienesta automašīnas, galvenokārt “Volkswagen” markas. Diemžēl arī Igaunijā trūkst policijas darbinieku.
Pēc tam devāmies uz Tartu, kur arī iepazinām policijas darbu. Igaunijā cilvēki nevar iekļūt policijas ēkās tik vienkārši, kā Latvijā. Tur pirmajā stāvā sēž administratore, kas pieņem katru apmeklētāju, uzzina, pie kā un kādā jautājumā viņš atnācis. Tad speciāli aprīkotā kabinetā norit tikšanās ar policijas darbinieku, visas sarunas tiek filmētas. Visās policijas automašīnās ir datori. Tur nav tādu dežūrdaļu kā Latvijas policijā, bet visu nakti pa pilsētu braukā trīs policijas ekipāžas ar dežurējošiem policistiem, kas uzmana kārtību un pēc izsaukuma brauc uz notikuma vietu. Datorizētajā sistēmā policijas ēkā, kuru uzmana viens cilvēks, var redzēt, kura ekipāža atrodas tuvāk notikuma vietai un visātrāk var tur nokļūt. Latvijā dežūrdaļās uz vietas sēž trīs policisti. Tartu pilsētā ir izvietotas deviņas ļoti jaudīgas videonovērošanas kameras. Alūksnes pilsētā vairs nav nevienas šādas kameras, jo likumdošana prasa tās sertificēt.
Nav “točku” un kūlas
Pozitīvi vērtēju informācijas sistēmu, ko savā darbā jau trešo gadu izmanto Igaunijas kolēģi. Latvijā policistiem ir pieejamas 17 dažādas informācijas bāzes, kur katrai ir sava parole. Kamēr katra parole tiek ievadīta, paiet laiks, bet Igaunijā ir vienota informācijas sistēma, kurai policisti var ērti un ātri piekļūt bez paroles, toties izmantojot pirkstu nospiedumus. Turklāt, ievadot cilvēka personas kodu, šajā datu bāzē uzreiz ir atrodama informācija par personu, viņas radiniekiem, kādi transportlīdzekļi pieder vai ir piederējuši personai, personas paraksts, ziņas par pienesumiem, ja kāds radinieks vai draugs atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, par personas izraisītajām avārijām, parādiem un cita informācija, kas svarīga policijas operatīvajā darbā. Mums tas viss ir jāmeklē vairākās datu bāzēs. Protams, igauņi šo sistēmu nemitīgi pilnveido, bet jau tagad tā ir ļoti laba.
Igaunijā nav problēmu ar “krutkas” tirgoņiem, jo tur nav “točku”. Par šādām darbībām valstī ir paredzēta kriminālatbildība ar mantas konfiskāciju, tādēļ cilvēki neuzdrošinās to darīt. Toties daudz problēmu rada narkotiku lietotāji un izplatītāji. Arī kūlu igauņi nededzina, jo zeme ir apstrādāta un nopļauta.
Atcels robežkontroli
Šengenas zonai Latvija, iespējams, varētu pievienoties šā gada beigās. Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai robežkontrole uz pašreizējās Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas tiks atcelta un to aizvietos ar kompensējošiem mehānismiem – starpvalstu policijas kontaktpunktiem, kuros strādās abu valstu policijas, robežsardzes un nepieciešamības gadījumā arī muitas pārstāvji.
Pašlaik vēl ir daudz nesakārtotu jautājumu, lai Latvija varētu pievienoties Šengenas zonai. Plānots, ka ar 1.jūliju tiks atcelta robežkontrole uz Latvijas – Igaunijas robežas un tur strādājošos robežsargus pārcels strādāt punktos uz Latvijas – Krievijas robežas.
Tiekoties apmainījāmies simboliskām piemiņas veltēm. Drīzumā līdzīgs pieredzes apmaiņas brauciens būs Igaunijas kolēģiem uz Alūksni.
