Alūksnes iedzīvotāju otrais forums pulcēja 112 dalībniekus. Pilsētā ir apmēram 6000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Alūksnes iedzīvotāju otrais forums pulcēja 112 dalībniekus. Pilsētā ir apmēram 6000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tas liecina, ka aktivitāte ir maza. Kāpēc?
“Sarunas ar cilvēkiem, iespēja uzklausīt viņu domas ir vissvarīgākā, ko dod iedzīvotāju forums. Tas ir vajadzīgs, lai būtu attīstība, lai sasāpējušas problēmas tiktu risinātas. Ja viens cilvēks kaut ko izdomā, tad viņam ir grūti īstenot savu ieceri tieši tāpēc, ka ir viens. Var, protams, censties ieinteresēt ģimenes locekļus, draugus, paziņas. Tomēr forumā ir vieglāk atrast domubiedrus un atbalstītājus. Turklāt šeit runā par to, kas liekas aktuāls daudziem,” skaidro Alūksnes Novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece.
Aktīvi piedalās projektu konkursā
Forumā Latvijas Hipotēku bankas mārketinga departamenta vecākā projektu vadītāja Rita Reliņa paziņoja, kuri projekti guvuši finansējumu 4. Alūksnes Novada fonda projektu konkursā. Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze saņems 480 latus mācītājmuižas parka sakopšanas otrajam posmam. Savukārt Invalīdu biedrība guvusi 500 latus koku stādīšanai Alūksnes muižas parkā. Iedzīvotāju grupa guvusi 500 latus savai iecerei – veidot vienotas informācijas sistēmas stendus tūrismam un citiem pakalpojumiem Alūksnes rajonā.
Šie trīs projekti guvuši finansējumu pilnā apjomā, bet Alsviķu kultūras un mākslas biedrības projekts informatīvā materiāla iespiešanai saņems daļēju atbalstu – apmēram 396 latus. Daļēju finansējumu – 270 latus – iegūs arī Malienas pagasta iedzīvotāju grupa Dambjupītes krastu sakopšanai. Pavisam Novada fonds atbalstījis 33 projektus par 15 500,48 latiem. Protams, finansējumu var saņemt arī citur. Turpinot aizsākto sadarbību ar Nīderlandiešu organizāciju KNHM, Novada fonds aicina startēt 5. projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”.
Trūkst prasmes ieceres īstenot
“Liekas, ka cilvēki ir kļuvuši aktīvi. Varbūt nebija izvēlēts labākais foruma norises laiks,” pieļauj Dz.Zvejniece. Var, protams, ieceres pārrunāt arī desmit cilvēki. Foruma dalībnieki izvēlējās apspriest un izstrādāt piecas, viņuprāt, aktuālas problēmas:
1) nepietiekami sakārtota un izmantota pilsētas infrastruktūra, 2) trūkst pulcēšanās vietas jauniešiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem, 3) trūkst rezultatīva sabiedrības un pilsētas pārvaldes dialoga, 4) piesārņota vide,
5) informācijas un reklāmas trūkums dažādās jomās. Darba grupas izstrādāja vairākus projektus, kā šīs problēmas varētu risināt. Par tiem balsoja, atstājot četrus nozīmīgākos, kurus izstrādās.
Pirmajā iedzīvotāju forumā vislielāko atbalstu guva projekts “Skeitparks Alūksnes attīstībai”, kas paredzēja izveidot snovborda un skeitparka trasi.
“Ir izstrādātas skices skeitparkam, bet tas nav izveidots. Tas nozīmē, ka darba grupa nav īstenojusi projektu līdz galam,” atzīst Dz.Zvejniece. Bijušas divas talkas šaursliežu dzelzceļa stacijas teritorijas sakārtošanai, tā īstenojot projektu “Ieripo, bānīti, tīrā Alūksnē!”, kā arī izdota grāmata “Alūksnes mozaīka”, kurā interesantā formā apkopota informācija par Alūksnes pilsētu un rajonu. Lai gan arī citām desmit darba grupās sagatavotajām iecerēm bija liela atsaucība, tās palikušas bez turpinājuma.
Vajadzīgs laiks,
nauda un zināšanas
Apmēram puse iepriekšējā foruma dalībnieku balsoja par projektu, kas paredz ierīkot atpūtas vietas jauniešiem, bet otrajā forumā atkal jāatgriežas pie šīs problēmas. Tas attiecas arī uz atkritumu un vides piesārņošanas problēmu.
“Lai īstenotu iedzīvotāju forumā noteiktos mērķus, viņiem vajadzēs apvienot resursus: laiku, naudu, zināšanas un prasmes, lai līdzdarbotos pilsētas attīstībā. Šajā darbā jāiesaistās arī uzņēmējiem un pašvaldībai ar saviem līdzekļiem,” tā pēc pirmā foruma teica Dz.Zvejniece. Tagad atliek tikai atkārtot, jo pretējā gadījumā labajām idejām nesekos darbi.
Bez pašiniciatīvas neiztikt
Foruma dalībniece Anna Fursenko stāsta, ka sagatavots projekts, kas atvieglos Apes kalnā dzīvojošo pārvietošanos ziemā, kad ceļš ir slidens. Paredzēta iedzīvotāju sapulce, kurā apspriedīs ieceri.
“Nolēmām, ka nepieciešams ierīkot ietvi un margas. Katrs iedzīvotājs šim mērķim varētu ziedot kaut pāris latu, lai bērni un pieaugušie pa slideno kalnu varētu droši iet augšup un lejup,” skaidro A.Fursenko. Projekta īstenošanai meklēs finansējumu, turklāt ir cerība, ka to atbalstīs arī pašvaldība.
Cits projekts paredz pie Alūksnes domes veidot konsultatīvo padomi, lai veicinātu pašvaldības un iedzīvotāju sadarbību. Paredzēts arī veidot brīvā laika centrus skolās. Alūksnes ģimnāzijā jau ir piemērota telpa, bet to vajadzētu iekārtot tā, lai jaunieši varētu tajā lietderīgi pavadīt laiku. Izstrādāts projekts elektroniska informācijas stenda pārvietošanai uz pilsētas centru, lai atvieglotu tūristiem informācijas ieguvi.
“Projektu īstenošana būs atkarīga no katras grupas dalībnieku aktivitātes, gatavības darīt. Nevar uzskatīt, ka tas ir grupas vadītāju pienākums. Arī finansējums ir jāmeklē kopīgiem spēkiem,” uzsver foruma organizatore Rita Kļitko.
“Forumā iedzīvotāju aktivitāte bija ļoti maza. Ja nebūtu jauniešu ieinteresētības, tad varētu teikt, ka tas nav izdevies,” domā A.Fursenko.
Viņa uzskata, ka vainojama iedzīvotāju neticība tam, ka paši kaut ko var panākt.
“Droši vien katram ir savs iemesls, kāpēc nepiedalās forumā, tomēr pašiem ir kaut kas jādara, lai dzīves apstākļi kļūtu labāki. Ja mums izdosies īstenot savu projektu, tad tas apliecinās – varam,” spriež A.Fursenko.
