No 1993.gada Latvijas valdība ir noslēgusi starpvalstu līgumus sociālās drošības jomā ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju, Ukrainu un ASV.
No 1993.gada Latvijas valdība ir noslēgusi starpvalstu līgumus sociālās drošības jomā ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju, Ukrainu un ASV.
Pieaugot to cilvēku skaitam, kas no Latvijas izbrauc strādāt un dzīvot ārzemēs, arvien biežāk tiek jautāts, kādus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un sociālo palīdzību viņi varēs tur saņemt un ar kādiem noteikumiem.
Kādas ir Latvijas iedzīvotāju iespējas sociālo palīdzību saņemt ārzemēs?
Pirms cilvēks dodas uz kādu valsti, viņam būtu jānoskaidro, kāda ir tās likumdošana sociālās drošības jomā. Ierodoties valstī, viņam būtu jāvēršas attiecīgajā valsts iestādē, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, un jānoskaidro, kādas tiesības viņam pienākas un ar kādiem nosacījumiem. Lai pretendētu uz sociālo palīdzību sociālā un sociālās apdrošināšanas pakalpojumus riska situācijā, cilvēkam vispirms ir jākļūst par tās valsts rezidentu, kā arī ir jāiesaistās attiecīgās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā – jāsāk strādāt un jāseko līdzi, lai darba devējs par viņu maksā nodokļus saskaņā ar tās valsts likumdošanu.
Kāda nozīme ir Latvijas valdības noslēgtajiem starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā?
Starpvalstu sadarbības līgumu mērķis ir nodrošināt, lai cilvēkiem, kas ir bijuši ekonomiski aktīvi un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, dodoties dzīvot un strādāt uz citu valsti, tiktu saglabātas sociālās drošības tiesības, tas ir, tiesības uz pensiju vai pabalstiem.
Saskaņā ar kuras valsts likumdošanu tiek aprēķinātas pensijas un pabalsti – Latvijas vai valsts, kurā Latvijas pilsonis dzīvo un strādā?
Pensija tiek aprēķināta saskaņā ar tās valsts nacionālo likumdošanu, kurā cilvēkam ir tiesības uz pensiju. Tātad, ja Latvijas iedzīvotājs, kas dzīvo Somijā, vēršas pēc pensijas un viņam ir tiesības uz Somijas pensiju, tad tā tiek aprēķināta saskaņā ar Somijas likumdošanu. Bet ja tam cilvēkam vēl ir tiesības arī uz Latvijas pensiju, tad tā tiek aprēķināta saskaņā ar Latvijas likumdošanu un no Latvijas tiek sūtīta uz Somiju.
n Vai citā valstī nostrādātos gadus ņem vērā, aprēķinot pensiju?
Saskaņā ar Latvijas likumu “Par valsts pensijām” tiesības uz vecuma pensiju rodas tad, ja cilvēka darba stāžs ir ne mazāks par 10 gadiem. Piemēram, ja cilvēks ir nostrādājis astoņus gadus Latvijā un 20 gadus Igaunijā, tad saskaņā ar nacionālo likumdošanu viņam nav tiesību uz Latvijas valsts vecuma pensiju. Bet Latvijas – Igaunijas līgumā par sadarbību sociālās drošības jomā ir noteikts, ka var ņemt vērā Igaunijā nostrādāto laiku, lai noteiktu tiesības uz Latvijas pensiju. Tātad minētajā piemērā kopējais stāžs ir 28 gadi, un cilvēkam rodas tiesības uz Latvijas pensiju. Taču Latvijas pensija cilvēkam tiks aprēķināta tikai par darba periodu Latvijā, par astoņiem gadiem. Savukārt pensiju par nostrādāto laiku Igaunijā piešķirs Igaunijas puse. Ja nebūtu noslēgts šāds Latvijas – Igaunijas līgums, tad Igaunijas pilsonis pensiju par Latvijā nostrādāto laiku nevarētu saņemt.
Minētais princips tiek piemērots arī attiecībās ar citām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi sadarbības līgumu sociālās drošības jomā. Tātad periodi, kas ir nostrādāti citā valstī, var palīdzēt iegūt tiesības uz Latvijas pensiju, tomēr tie netiek ņemti vērā, aprēķinot pensijas apmēru.
Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
Turpinājums sekos
