Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” katru pavasari rīko izstādi, bet jubilejas izstāde ir īpaša. Tajā var atskatīties un vērtēt 40 gadu darbu.
Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” katru pavasari rīko izstādi, bet jubilejas izstāde ir īpaša. Tajā var atskatīties un vērtēt 40 gadu darbu.
“Izstāde ir svētku brīdis pēc ilga, pacietīga un gara darba. Tās nosaukums ir “Kontrasti”. Tos dzīvē redzam ik uz soļa. Vai nav jauki rudens pelēcībā kaut kur pie apvāršņa ieraudzīt pēdējo sārti degošo kļavu? Bet uz tumšā rudens aruma kādā rītā pēkšņi uzsnieg balta sniega kārta. Kontrasti ir arī cilvēkos, viņu raksturos un darbos, tāpēc tos var skatīt izstādē. No tās laužas spilgti zaļi pumpuri, saulītes siltums, kā arī katrā darbā ieliktā mīlestība un bezgalīgs miers,” stāsta tautas nama pasākumu organizatore Līga Stalaža.
Valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere atzīst, ka šis miers ir patiesi apbrīnojams. Pavisam citādi ir, ja svētkus svin dziedātāji vai dejotāji. Viņi pirms pasākuma vēl cenšas atkārtot koncerta programmu, lai skatītājiem to parādītu iespējami labi. “Kalmes” dalībniekos ir pilnīgs miers, jo darbi ir nodoti skatītāju vērtējumam. Viņi var būt gandarīti, ka tie ir atraduši savu vietu izstādē.
“No neliela lietišķās mākslas kolektīva, kura dalībniekus kā gādīga māmuļa kopā pulcēja Ģertrūde Graudule, ir izveidojies radoši spēcīgs kolektīvs. Arī citas tā vadītājas Uldze Jansone, Līga Mičule un Renāte Pilipa ir radošas un izdomas bagātas, tāpēc katra ir devusi kaut ko kolektīva izaugsmē un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā,” uzsver L.Stalaža.
Astrīda Bētere pateicas pirmajai vadītājai Ģertrūdei Graudulei, kura ar rokdarbniecēm strādāja Jaunās pils bēniņos, un Uldzei Jansonei, kuras vadībā “Kalme” ieguva Tautas lietišķās mākslas kolektīva nosaukumu.
“Katrai ēkai ir vajadzīgi stingri pamati. Domāju, ka tie kopīgiem spēkiem tika ielikti. Labākie lietišķās mākslas pulciņu dalībnieki un vadītāji veidoja “Kalmi”,” atceras U.Jansone. Līgai Mičule centās kolektīvā ieviest jaunas idejas. Viņa tāpat kā Renāte Pilipa saņem pateicību un ziedus.
Līdz ar valsts iekārtu maiņu priekšplānā izvirzījās citas vērtības, tāpēc lietišķās mākslas studijā bija pārdomu laiks. Tagad “Kalmes” dalībnieku darinājumi atkal ir aktuāli un moderni, tāpēc grūti pārvērtēt ticību un izturību, kas palīdzēja turpināt darbu un saglabāt tautas mākslas vērtības. Studijas lietišķās mākslas meistari guvuši atzinību Dziesmu svētkos par vainadziņu un jostu darinājumu deju grupas “Jukums” tautas tērpiem. R.Pilipa atzīst, ka ir lietas, kuras neprasa komentārus, paskaidrojumus, pierādījumus. Tās ir augstākās raudzes vērtības, kuras vēl un vēlreiz mūs pārliecina par izdomu, kvalitāti un skaistumu. Vadītāja secina, ka “Kalmes” dalībniekiem piemīt talants veidot sevi un dzīvi sev apkārt. “Vairāk par paldies neko nevaru pateikt,” saka R.Pilipa, dāvājot studijas bijušajām vadītājām, dalībniekiem un atbalstītājiem ziedus, grāmatas.
Tautas mākslas centra Atzinības rakstus pasniedz Tautas lietišķās mākslas meistars Māris Maniņš. Viņš vada Tautas lietišķās mākslas studiju “Rīdze”, tāpēc prot novērtēt kolēģu darbu. M.Maniņam ir īpašs prieks redzēt jaunas sejas starp “Kalmes” dalībniekiem. Viņš saskatījis arī “jaunus knifiņus” izstādes darbos. “Redzams, ka Alūksnē tautas māksla tiek kopta un attīstīta. Tā ir labākā liecība, ka šīs vērtības nezudīs. No daudzām vietām dzirdams, ka diemžēl lietišķās mākslas studija ir pārtraukusi darbu, bet “Kalme” zeļ un plaukst. Turklāt ar katru gadu kolektīvs kļūst kuplāks,” secina M.Maniņš.
“Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, tad izrādījās, ka dažās valstīs tautas lietišķā māksla ir izzudusi. Tur tagad raksta projektus un tērē lielas naudas, lai to atdzīvinātu. Toties “Kalmes” jubilejas izstādē var redzēt, ka studijas dalībnieku un skatītāju skaits ir apmēram vienāds,” salīdzina Alūksnes domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks. Viņa bērnībā vecmāmiņa audusi krāsainu lupatu grīdceliņus. Liels bijis izbrīns, kad kādā lielveikalā viņš ieraudzījis tādu grīdceliņu par 40 latiem. V.Litaunieks uzsver, ka beidzot ir izprasta tautas lietišķās mākslas darbu patiesā vērtība. Pašvaldības vadītājs atgādina par savu ierosmi – veidot pilsētā pastāvīgu tirdzniecības vietu, kur tūristi un pilsētas viesi varētu iegādāties tautas lietišķās mākslas darinājumus un Alūksnei raksturīgus suvenīrus.
***
Fakti
– Kultūras ministrijas Atzinības raksts par nenogurstošu un radošu ieguldījumu novada kultūras norisēs: Renātei Pilipai, Mārai Krieviņai un Uģim Puzulim.
– Tautas mākslas centra Atzinības raksts par ilggadēju, radošu ieguldījumu tautas lietišķās mākslas saglabāšanā, attīstībā un popularizēšanā: Ritai Pozdņakovai, Mārim Eglītim, Ligijai Priedei, Vijai Buhaņēvičai, Ligitai Plienai, Dainai Libertei, Tautas daiļamata meistarei Elitai Salakai un Renātei Pilipai.
– Alūksnes rajona padomes pateicības par kvalitatīvu un radošu darbu lietišķās mākslas studijā “Kalme”: Antrai Strazdai, Inetai Lejai, Mudītei Pētersonei, Guntai Tučai, Arvīdam Pīgozņam, Harijam Buliņam, Madarai Sudarei.
