Austris Gailītis, brauc kopš 1989.gada: Tā ir taisnība. Mana pieredze liecina, ka nodarbošanās ar blakuslietām var slikti beigties. Ja runā vai aizdomājas, tad braukšana vairs neizdodas tik labi, kā gribētu.
Austris Gailītis, brauc kopš 1989.gada:
Tā ir taisnība. Mana pieredze liecina, ka nodarbošanās ar blakuslietām var slikti beigties. Ja runā vai aizdomājas, tad braukšana vairs neizdodas tik labi, kā gribētu. Kad ir jāsteidzas un jābrauc ātri, tad noskaņojos tikai automašīnas vadīšanai. Neko citu nedomāju. Tomēr šaubos, vai akcija “Nāvīgs ieradums” spēs mainīt braukšanas ieradumus. Katram cilvēkam pašam ir jāizanalizē savs braukšanas stils un kļūdas. Pretējā gadījumā secinājumi būs, ka var braukt, runāt pa telefonu vai ar blakussēdētāju un nekas slikts nenotiek. Dažs stāsta, ka braucot lasa avīzi. Es tā nedaru. Apstājos, ja gribu kaut ko izlasīt, bet tikmēr tas, kas lasa braucot, varbūt ir ieskrējis manā mašīnā. Kāpēc? Tāpēc, ka nepamanīja, jo bija aizņemts. Dažam izvērtēt savu rīcību neliek pat avārija. Varbūt tiem izskaidrot iespējamās sekas varētu pieredzējuši autobraucēji, kuri piedalās arī sacensībās. Tomēr arī tādā gadījumā viss ir atkarīgs no cilvēka uztveres. Dažs noklausās, bet tik un tā dara, kā vēlas. Nemācās ne no savām, ne citu kļūdām un iedomājas – ar mani nekad nekas tāds nenotiks.
– Silvija Ludviga, brauc kopš 1981.gada:
Neuzmanība pie stūres ir bīstama. Lai ko citu darītu, tas novērš uzmanību. Nekad nevar zināt, kas nākamajā momentā var notikt. Pati esmu gandrīz nokļuvusi avārijas situācijā, tāpēc zinu, ka nevar aizrauties ar blakuslietām. Pat radio pārslēgšanai jānovērš skatiens no ceļa. Tikmēr uz ceļa var izskriet kāds dzīvnieks, bet braucēja reakcija būs aizkavēta.
Pareizi, ka ir jākaro pret šiem ieradumiem. Tomēr, manuprāt, akcija situāciju nemainīs. Ir ļoti grūti atteikties no šiem ieradumiem. Nebūs tā, ka neviens vairs nepārslēgs radio. Tādēļ jau neapstāsies. Daudzi iegadājas statīvu mobilajam telefonam. Tas ir pareizi. Lai gan nav atļauts braucot runāt pa telefonu, daudzi to joprojām dara. Pati esmu to darījusi. Ja lēni brauc, tad tas nav bīstami. Turpretim, traucoties lielā ātrumā, to nevar atļauties. Var jau teikt, ka, runājot pa telefonu, redz, kur brauc. Tomēr nenoliedzami tajā laikā vada mašīnu ar vienu roku. Turklāt gadās, ka telefons ir jāmeklē, pirms atbildēt. Uzskatu, ka ieradumus var mainīt sodi.
