Kopš 16.aprīļa aizliegta makšķerēšana no laivas, lai netraucētu zivju nārstu.
Kopš 16.aprīļa aizliegta makšķerēšana no laivas, lai netraucētu zivju nārstu. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrole būs pastiprināta. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektorā strādājošajiem diviem inspektoriem pievienosies vēl divi ārštata inspektori.
“Sodi par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem zivju nārsta laikā ir bargi – līdz 500 latiem, tāpēc nav vairs daudz maluzvejnieku, kas riskētu. Esmu runājis ar cilvēku, kurš agrāk dūra līdakas nārsta laikā. Viņš atzina, ka šogad nav pat mēģinājis kādu šādā veidā noķert. Tas liecina, ka tomēr ir bail no sodiem. Ja nākas samaksāt 100 latus par dažām zivīm, tad, protams, labāk atturēties tās ķert. Tomēr darba pietiek, jo tīklu licēju vēl netrūkst. Šogad sodīti 16 makšķerēšanas noteikumu pārkāpēji,” stāsta kontroles sektora vecākais inspektors Imants Hamanis.
Vairumā gadījumu tīklus izņem, bet to īpašnieki paliek neatklāti. Lai gan vainīgie paliek nesodīti, tādējādi iespējams novērst pārkāpumus. Aprīlī vien ir izņemti 11 murdi un tīkli. Dārgākā tīkla vērtība ir apmēram 30 latu, bet ir arī tādi, kuri nemaksā gandrīz neko. Tīklu kopējais garums ir vairāk nekā 600 metri. Tas ir krietni mazāk nekā pirms 10 gadiem, kad nelielā ezerā (6 ha) bija salikti pat 16 un vairāk tīklu. Tiesa, Tūjas upītē arī tagad zivis ķer maisiem, tās izbaro vistām un cūkām. I.Hamanis secina, ka arī sodam jābūt cūkas cenā – vismaz 300 lati. Tad sapratīs, ka tāda rīcība nav pieļaujama.
Korekcijas maluzvejnieku un arī kontrolētāju darbībā ieviesusi zemes privatizācija. Senāk neatļauto paņēmienu cienītāji nolūkoja nomaļas ūdenskrātuves, kur tad varēja darboties salīdzinoši netraucēti. Tagad tās ir juridisku vai fizisku personu īpašumi, tāpēc tiek uzmanītas. “Šobrīd ezeru izvēli ietekmē laika apstākļi, piemēram, Zvārtavas ezerā pēdējos divos pavasaros ir zems ūdens līmenis, tāpēc zivis tajā neienāk. Kad tas bija augsts, tur zivis makšķerēja maisiem,” skaidro I.Hamanis.
Kontrolētāju darbu apgrūtina tas, ka inspektori nevar piekļūt atsevišķām ūdenskrātuvēm. Lai gan Alūksnes ezers ir publiska ūdenskrātuve, tā krastos gandrīz visa zeme pieder īpašniekiem. Ja tie nevēlas, tad var neatļaut ar laivu iebraukt ezerā no savas teritorijas. “Esam ierobežoti, jo darbību nepieciešams saskaņot ar īpašnieku. Tiesa, cita problēma drīz būs atrisināta. Paredzams, ka mēneša laikā būs pieejama datu bāze internetā, lai varētu noskaidrot pārkāpēja personas datus,” norāda I.Hamanis.
Ir uzlabojies aprīkojums. Jauna pārvadājama motorlaiva saņemta šogad, bet pavisam ir piecas laivas. Var rīkot reidus, iebraucot ūdenskrātuvē no dažādām pusēm. Pastiprināta kontrole būs arī naktīs, kad galvenokārt notiek zivju migrācija uz nārstošanas vietām.
