Ledus ir sakustējies.
Ledus ir sakustējies. Ventspils amatpersonu lietā, kurā pārbauda faktus par apcietinātā Aivara Lemberga iespējamajām darbībām partiju un politiķu finansēšanā, kā arī vairāk nekā piecu miljonu latu nodošanā fiziskām un juridiskām personām, liecības sākuši sniegt arī Saeimas deputāti. Tas gan vēl nenozīmē, ka liecinieki ir tā sauktie “Lemberga stipendiāti”. Tomēr fakts, ka starp tiem ir visu valdošās koalīcijas partiju politiķi, runā pats par sevi. Diez vai pietiek kaut ko dzirdēt sarunās Saeimas namā, lai kļūtu par liecinieku. Tiesa, tagad izrādās, ka jau 7. un 8.Saeimas laikā daudzi zināja par partiju vienošanos ar Ventspils oligarhu. Tā esot normāla prakse.
Cilvēkiem ir tieksme pēc varas un naudas. Tās dod brīvību un neatkarību, kas, protams, nav nekas slikts. Diemžēl gadās, ka varenība un turība nāk komplektā ar iedomību. To gandrīz fiziski var sajust, televīzijā vērojot daudzus politiķus. Viņu vārdos kā īlens no maisa spiežas augstprātība. Politiskais filozofs Fridrihs Hajeks skaidrojis, kāpēc pie varas nonāk tie sliktākie cilvēki. Katram ir jāizvēlas, kas viņam ir svarīgāks – morāle un principi vai vara un nauda. Politika ir kompromisu māksla, acīmredzot – arī ar savu sirdsapziņu.
“Politikā svarīgas ir divas lietas – nauda un …” tā televīzijas raidījumā “100.pants” atzina politiķis Jānis Jurkāns. Naudai ir pat lielāka ietekme nekā varai, to uzskatāmi apliecinājis A.Lembergs. Tagad diskutē par Tautas partijas ierosinājumu atcelt partiju priekšvēlēšanu kampaņas finansējuma griestus. Līdz šim katrās vēlēšanās tēriņi ir palielinājušies. Tas tikai apstiprina, ka partijas ir atkarīgas no naudas devējiem. Vairāku partiju pārstāvji atbalsta ideju sponsorēt partijas no valsts līdzekļiem. Manuprāt, tā būtu vienīgā iespēja atteikties no bagāto uzņēmēju diktāta politiķiem.
