Cik dažāda ir pasaule, tik dažādas, izrādās, var būt mīlestības: bērnu un vecāku mīlestība, savas dzimtās puses un valsts mīlestība, darba un sevis mīlestība, jaunības gadu mīlestība un tā joprojām.
Cik dažāda ir pasaule, tik dažādas, izrādās, var būt mīlestības: bērnu un vecāku mīlestība, savas dzimtās puses un valsts mīlestība, darba un sevis mīlestība, jaunības gadu mīlestība un tā joprojām.
Katrai piemīt savs skaistums un vienreizība. Mēs ikviens esam pārliecināti, ka dzīvē sastapsim ja ne visas, tad daļu mīlestību. Jūtamies apbēdināti un dzīves apdalīti, ja atskārstam, ka pietrūcis vecāku mīlestības, ka mūsos nav plosījusies tā mīlestības ķīmija, ka paņem savā varā divus mīlošus cilvēkus, piešķirot viņiem uz īsāku vai garāku laiku rozā brilles, kas palīdz piedot un aizmirst, liek noticēt, ka cilvēku iespējams izmainīt.
Ir ārkārtīgi daudz mīlestības izpausmju, bet pagājušajā nedēļā biju lieciniece vēl kādai mīlestībai, – tai, ko varētu saukt par divu cilvēku atkarības mīlestību. Par to mīlestību, kas palīdz kājām spert soļus pāri istabai, iesmelt karotē zupu un pacelt pie lūpām, piecelties un nogurumā atlaisties guļus. Tā ir mīlestība, kad viens no diviem cilvēkiem nekad nemet otram pārmetumu vārdus kā akmeņus, bet allaž ir klāt brīdī, kad piezogas sāpes, kad mute alkst ūdens malku, kad tik ļoti gribas raudzīties saulrietā, bet logs – aizvērts pārāk cieši.
“Vai tev pagalvis ir pietiekami augsts? Varbūt kādu brīdi pasēdēsi un tad atlaidīsies guļus?” sirmgalvja lūpas izrunā gadu nodeldētus vārdus, bet rokas atkārto sen zināmas kustības. “Gan jau es pati mēģināšu, varbūt šodien būs vairāk spēka nekā vakar. Tev jau arī pašam nav viegli,” skan tikko saklausāma atbilde…
Atkarības mīlestība divus cilvēkus uzmeklē vecumā, tāpēc šo mīlestību nevētī kā jaunībā: mīla vai mokas. Tā vienkārši diviem sirmgalvjiem palīdz izdzīvot katru dienu, katru brīdi kā vienreizēju un neatkārtojamu. Tā savās plaukstās savāc otra sāpes un nopūtas bezmiega naktī, modinot pieskaras plakstiem rīta agrumā, liekot abu sirdīs ielīt priekam, ka dota vēl viena kopīgi dzīvojama diena. Atkarības mīlestība ir sirma, bet daudziem ne ar ko neaizstājama.
