Visvairāk lietotā dabiskā zivju ēsma ir sliekas. Lielākā slieka ir naktstārps. Naktstārpu iecienījušas gandrīz visas baltās zivis. Viņu labprāt kampj arī asari.
Visvairāk lietotā dabiskā zivju ēsma ir sliekas. Lielākā slieka ir naktstārps. Naktstārpu iecienījušas gandrīz visas baltās zivis. Viņu labprāt kampj arī asari.
Zemes sliekas ir mazākas un tievākas.
Vēl mazākas ir sarkanās sliekas. Viņas mīt lapu, mizu, mēslu, komposta kaudzēs, zem lieliem akmeņiem. Sarkanās sliekas lieto nelielu balto zivju makšķerēšanai. Šīs sliekas iecienījuši arī līņi.
Mēslu tārps ar dzeltenu asti ir mazs un dzīvīgs. Viņš izplata smirdošu lipīgu šķidrumu. Lieliska ēsma visām baltajām zivīm, īpaši plaužiem.
Sūnu slieku daudzi makšķernieki nepazīst — viņa ir dzeltenīga, tikai divus līdz četrus centimetrus gara. Lieliska ēsma karstā vasaras laikā, kad zivis nekādu citu ēsmu “neņem”. Sūnu sliekas mitinās akmeņainos krastos tuvu ūdenim. No akmeņiem jānoņem sūna, tad šos tārpus var ieraudzīt.
Sliekas nedrīkst glabāt augsnē. Gglabāšanai lieto kārbu, kuras trīs ceturtdaļas piepilda ar mitrām sūnām. Sliekas var barot, sūnām uzkaisot ēdamkaroti piena pulvera vai kafijas biezumu.
