Kultūru mēdz dēvēt par visas sabiedrības dzīves stilu, tā ir mūsu ikdienas daļa. Tomēr parasti ar kultūru saprotam pašdarbības un māksliniecisko kolektīvu vai indivīdu darbību.
Kultūru mēdz dēvēt par visas sabiedrības dzīves stilu, tā ir mūsu ikdienas daļa. Tomēr parasti ar kultūru saprotam pašdarbības un māksliniecisko kolektīvu vai indivīdu darbību.
Kādas tendences tajā vērojamas šobrīd, kad notiek novadu veidošanās, par to runājām ar Kultūras ministrijas Alūksnes rajona galveno valsts inspektori Astrīdu Bēteri.
– Novadu veidošanas process ir gana garš, bet vēl joprojām neviens nevar pateikt, kā dzīvosim novados. Vieni aizstāv šo ieceri, citi ir pret to. Manuprāt, nepietiekami tiek domāts, kur paliks cilvēki ar savām vajadzībām. Viena lieta ir administratīvā novada pārvalde, bet pavisam cita – katras nozares, arī kultūras, attīstība perspektīvā. Mani biedē, ka novadu veidošanas procesā nepieaicina nozaru speciālistus. Kultūra nav materiāla vērtība, bet tā mūs baro garīgi, tāpēc bez tās nevaram iztikt. Ar kultūru nevajadzētu saprast tikai sarīkojumus, teātra izrādes un deju vakarus. Gadās, ka cilvēki kultūrvidi uztver kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, tāpēc ikdienā to nemana. Tomēr tiklīdz šī vide zūd, tās trūkumu jūt. Tad biežāk nākas runāt ne tikai par pelēcību un garlaicību, bet arī par psiholoģiskām un sociālām problēmām. Kultūra ir tik cieši saistīta ar visu mūsu dzīvi, ka to nevar nodalīt.
– Šogad sesto reizi rajonā notiek novadpētniecības konkurss. Zinu, ka tas mudina meklēt sadarbības formas kultūras darbā, lai nākotnes idejas īstenotu novadā kopēji.
– Jā, šoreiz pašvaldību kultūras darbiniekiem ir uzdevums meklēt kontaktus ar kaimiņu pagastu kolēģiem un kopīgi domāt, kāda būs kultūras dzīve nākotnē. Ir jāizstrādā savs redzējums un jāpiedāvā deputātiem. Viņi, protams, lems, vai ieceres atbilst iespējām un vajadzībām. Piemēram, kultūras darbinieki var vienoties, ka ziemā nozīmīgākie kultūras pasākumi notiks vienā pagastā, kur ir lielākas un labāk iekārtotas tautas nama telpas, savukārt vasarā tos var kopīgi rīkot citur, kur ir piemērota brīvdabas estrāde. Protams, jāpārrunā, kā veidosies bibliotēku, muzeju sadarbība, kā kultūras iestāžu darbs būs saistīts ar tūrismu. Tas nozīmē, ka ir jāveido kultūras iestāžu tīkls, kas šobrīd ir sevišķi svarīgi. Ja kultūras darbinieki neieraudzīs šo perspektīvu, tad jājautā, vai viņi ir savā vietā. Nevajadzētu pieļaut, ka izveidojas novads un pēc tam kādai kultūras iestādei pasaka – ziniet, mēs bez jums iztiksim. Tas būtu sāpīgi, tāpēc tagad visiem ir dota iespēja un izvēles brīvība.
– Kādu redzat kultūras dzīvi novados? Paredzēts veidot divus novadus – Alūksnes un Apes, tātad abas pilsētas būs centri. Droši vien tajās koncentrēsies galvenie kultūras dzīves pasākumi?
– Vienmēr esmu teikusi – tās kultūras iestādes, kuras aktīvi strādā, nekad nevar pazust. Kuras šobrīd nīkuļo un neredz pamatu atspērienam, diez vai spēs pastāvēt novados. Tajos ir jāsaglabā viss, kas katrā vietā ir labākais. Vienā pagastā varbūt ir labi ar novadpētniecību saistīti pasākumi, otrā – deju vakari, trešā prot veicināt sabiedrisku organizāciju darbību… Lai kāda veida pasākumus rīkotu, tas ir vesels komplekss, kurā ir vajadzīga mūzika, priekšnesumi, telpu noformējums. Tās ir kultūras sastāvdaļas, kas vajadzīgas, lai pasākums būtu saistošs. Tomēr var piekrist, ka Alūksnē ir izdevīgi rīkot lielus kopējus pasākumus, jo pilsēta ir stratēģiski izdevīgākā vietā. Pašdarbības kolektīviem ir vieglāk sabraukt Alūksnē, nevis kādā attālākā pagastā. Tomēr Deju svētki ir bijuši Liepnā, Gaujienā vienmēr ir Mazie dziesmu svētki, Jaunlaicenē – Folkloras svētki. Labi organizēti pasākumi ir Alsviķos, Zeltiņos, Apē. Pededzē ir kolosāla skatuve, tāpēc tur varētu būt deju kolektīvu skates. Bet kāds pārbrauciens pa zemes ceļu būtu jāveic kolektīviem! Tas, protams, ir mans subjektīvs vērtējums. Uzskatu, ka svarīgākais ir, cik radoši strādā kultūras darbinieks, vai katru reizi tiek meklētas jaunas idejas un to īstenošanas veidi. Arvien kāda neredzēta nianse vai pavērsiens nepieciešams arī tradicionāliem svētkiem.
– Kad kultūras ministre Helēna Demakova viesojās Alūksnē, viņa atzina, ka te varētu būt reģionālā koncertzāle. Vai šī iecere ir aizmirsta?
– Nē. Joprojām spēkā ir ministres nosauktās vietas koncertzāļu būvniecībai reģionos. Starp tām ir arī Alūksne. Lai to būvētu, ir nepieciešama pašvaldības piekrišana. Sarunas ir bijušas, un nesen Alūksnes dome pieņēmusi lēmumu, ka tā konceptuāli atbalsta šo ieceri. Man bija jādod ministrijai informācija, cik iedzīvotāju ir rajona pašvaldībās, kāda ir demogrāfiskā situācija, kādas ir ēdināšanas un nakšņošanas vietas, cik bieži te uzstājas profesionālie mūzikas kolektīvi. Šie dati nepieciešami, lai analizētu koncertzāles būves lietderību. Ja tomēr netiks būvēta reģionālā koncertzāle, ir iespēja, ka to varētu celt pie viesnīcas, ko gatavojas būvēt Alūksnē ar privāto partnerību. Katrā ziņā esmu par to, lai te būtu koncertzāle. Esmu ļoti emocionāla, kad dzirdu vai laikrakstā lasu iebildes pret reģionālajām koncertzālēm. Man šiem cilvēkiem gribas jautāt, vai es un daudzi citi nav pelnījuši kaut reizi mēnesī klausīties profesionālu mūziķu koncertu? Ne Gulbenē, ne Balvos, ne Valkā nav trīs mūzikas skolu, kā tas ir Alūksnes rajonā. To audzēkņi spēlē dažādos profesionālos mūzikas kolektīvos, bet nevar ar tiem atbraukt koncertēt. Turklāt mūsu rajons ir pierobežas, tātad te varētu uzstāties arī kolektīvi no Krievijas. Kāpēc vajadzētu braukt uz Rīgu, maksājot vēl par ceļu, ja laba koncertzāle būtu tepat? Tas būtu izdevīgi arī apkārtējo rajonu mūzikas cienītājiem. Turklāt tā ir iespēja, kā saglabāt vietējo inteliģenci, jauniešus. Nevar viņiem pārmest tiekšanos uz galvaspilsētu, ja te nav līdzvērtīgu iespēju.
– Protams, mūsdienīga koncertzāle ir vajadzīga arī Rīgā. Tomēr, iespējams, ka tur vispirms vajadzētu domāt par lielās Dziesmu svētku estrādes atjaunošanu un sakārtošanu Mežaparkā.
– Izrādās, ka Dziesmu svētku estrāde nemaz nav tik katastrofālā stāvoklī, kā ziņo masu saziņas līdzekļi. Tiesa, piebūvētie sānu spārni rada akustiskas problēmas. Tagad tos nojauks. Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags ar būvinženieriem ir pārbaudījis estrādi un informēja, ka tā ir droša. Tiesa, estrāde var neizturēt, ja visi dziedātāji reizē izpilda kustības. Tas ir tāpat kā uz tilta – nevar pa to iet vienā solī.
– Vai var teikt, ka gatavošanās 2008.gada Dziesmu svētkiem rajonā norit sekmīgi?
– Vismaz manas darbības laikā šie ir pirmie Dziesmu svētki, kuriem drīz pēc iepriekšējo svētku izskaņas tika izsludināti konkursi par nākamo svētku redzējumu. Jau pagājušajā gadā bija skaidrs svētku repertuārs. Tas nozīmē, ka bija pietiekmi laika labi sagatavot repertuāru. Līdz šim pieredze bija tāda, ka starp svētkiem kolektīvi pārtrauca darbību un tad pirms tiem atkal sasparojās. Tagad ir noteikts, ka kolektīviem, kuri vēlas piedalīties 2008.gada Dziesmu svētkos, jāpiedalās skatēs gan pagājušajā, gan šajā gadā. Valsts sedz svētku dalībnieku ēdināšanu un naktsmītnes, bet pašvaldībām paliek transporta izdevumi. Tas nozīmē, ka ir nedaudz vieglāk, tomēr Alūksnes rajonam aizvest visus savējos uz svētkiem noteikti ir grūtāk nekā galvaspilsētai tuvākajiem rajoniem.
– Vai šīs prasības ir ietekmējušas kolektīvu skaitu, kas vēlas piedalīties svētkos?
– Liekas, ka viens vai divi kolektīvi ir pārtraukuši darbību. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli. Cilvēki aiziet no pagastiem. Tas nozīmē, ka dziedātājus vēl var sapulcināt, bet deju kolektīviem trūkst dalībnieku. Tomēr kopumā rajona pašdarbībā nav bijušas straujas izmaiņas. Drīzāk būtu jāsatraucas par kolektīvu darba kvalitāti. Tiesa, var pašvaldība piekrist, ka pašdarbība ir vaļasprieks un kolektīvi veidoti tikai tāpēc, lai darbotos sava prieka dēļ. Tā var būt, bet koriem un deju kolektīviem ir cits uzstādījums.
– Šodien ir skate deju kolektīviem, pēc nedēļas – koriem. Kā liekas, cik svētku dalībnieku varētu būt?
– To ir grūti prognozēt. Skatēs žūrija vērtēs, kā ir apgūts repertuārs. Rīgā izlozēju dziesmas rajona jaukto un sieviešu kopkorim. Tas nozīmē, ka ne tikai katrs kolektīvs rādīs savu varēšanu, bet vērtētāji pārliecināsies arī par kopējo skanējumu. Visus kolektīvus skatē vērtē pēc 100 punktu sistēmas. Senioru kori 9.jūnijā dosies uz Eleju, kur valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs” rīko svētkus šiem kolektīviem. Savukārt jauktie kori 2.jūnijā tiksies Talsos, kur būs svētku modelēšanas koncerts. 11.jūnijā Tukumā sadziedāsies vīru un sieviešu kori.
Mūsu rajonā, Gaujienas pagasta “Anniņās”, šovasar pirmo reizi ieradīsies ne tikai Latvijas kori, bet arī starptautiskā koru festivāla dalībnieki. Festivāla reģionālajā dienā Gaujienā uzstāsies grieķu dejotāji, lietuviešu sieviešu koris un angļu jauktais koris. Man ir jāveido scenārijs reģionālajai dienai. Mūzikas skolu audzēkņu nometnei “Vītolēni” aprit pieci gadi, tāpēc visi kori sveiks jubilārus. 26.maijā trīs rajonu – Alūksnes, Cēsu un Valkas – dejotāji tiksies Valkā. Svētkiem gatavojas arī Alūksnes un Jaunannas mūzikas skolas koklētāji.
