Lielām bēdām, tāpat kā lielam priekam, nav nacionalitātes, nav ādas krāsas un reliģiskās konfesijas.
Lielām bēdām, tāpat kā lielam priekam, nav nacionalitātes, nav ādas krāsas un reliģiskās konfesijas. Tāpat arī gara pasaulei, ja vien cilvēks, nošķirot dievišķo no cilvēcīgā, to neizveido mākslīgi.
Pēc piedzīvotiem kritiskiem brīžiem, domās pārcilājot bijušo, apjaušam gandrīz vai maģiska spēka klātbūtni, kas smadzeņu šūnās ļāvis nobloķēt vietu, kas ikdienā izraisa rīcību, motivētu ar “negribu”, “nevaru”, “nedarīšu”. Tā saucamā “septītā elpa”, kas mātei ļauj n – tās naktis un dienas pavadīt nomodā pie slima bērna gultiņas, liek kā savējo pieņemt pavisam svešu cilvēku sāpi un ziedot asinis katastrofās cietušajiem.
Līdz ši lielākā vai mazākā mērā traģēdijas ārpus savas valsts un dzīves telpas esam saistījuši ar ne cilvēkam ietekmējamām parādībām. Zemestrīces, viesuļvētras, nogruvumus, lai arī modernu tehnoloģiju prognozētus, tomēr lielākoties esam uztvēruši kā nolemtību. Iespējams, tas ļāvis vieglāk samierināties, jo doma , ka vainīgais nav mūsu vidū, neļauj izpausties zemapziņā snaudošajai vēlmei pretoties. Citādāk ir, ja savās nelaimēs, ekonomiskajās un sociālajās problēmās vainojamo izdodas sameklēt tepat – mūsdienu civilizētajā pasaulē.
Dzīve, auklējoties ar pašu radīto naidu, top par elli. Vienā no evaņģēlijiem teikts: “Valstība ir jūsos. Un ir ap jums.” Liecība, ka negatīvas domas rada adekvātu rīcību, ir arī latviskais “ko sēsi, to pļausi” variants. Piemēru, ka sanīstas radinieki vai kaimiņi, ir vai cik. Diemžēl tā notiek pat ar veselām tautām. Izmantot cilvēkus, kam apziņa pildīta ar rūgtuma indi, izrādās, ir pavisam viegli. Manipulēt un sakūdīt uz atriebību palīdz arī dogma par vienīgās īstās patiesības vai reliģijas esamību. Ar ko vien Dieva vārdā pasaulē nav tirgojušies! Kā zināms, varaskārie vēsturei būtiskos pagrieziena punktos spekulējuši tieši ar to.
Pagātni nevar kā filmas lenti attīt atpakaļ. ASV notikušais sāpēs vēl ilgi. Garīgā pasaule, tāpat kā fiziskā, balstās uz nemainīgām likumsakarībām. Doma vien, ka gribi, lai zaļo dārzs, gara acīm skatīto neradīs, bet tā var likt darboties rokām un iestādīt kokus.
