Alūksnes rajona septiņas saimniecības ir iekļautas īpašā izdevumā “100 lauku sētas”, ko nesen izdevis apgāds “Jumava”.
Alūksnes rajona septiņas saimniecības ir iekļautas īpašā izdevumā “100 lauku sētas”, ko nesen izdevis apgāds “Jumava”. Par tām stāstīs televīzijas raidījums “Pārsteidzošā lauku sēta”, to varēs skatīties 9.aprīlī pulksten 16.45. Tas uzņemts Latviešu biedrības namā, kur pulcējās visu sētu saimnieki un tika prezentēta grāmata.
“Turpinām saimniekot vectēva lauku sētā. Viņu 1941. gadā vasarā izveda uz Sibīriju un nošāva. Gan šajā, gan iepriekšējā grāmatā “Lauku sēta ir gudra” ir parādīts tas, kas autoriem licies te nozīmīgs. Viņi nevērtēja sētas lielumu vai skaistumu, jo, protams, ir daudzas labāk sakoptas sētas. Mūsu saimniecībā galvenā ir piena lopkopība, tai ir pakārtots viss pārējais. Tomēr īpaša vieta ir ierādīta dzimtas saknēm. Nebija mūsu vēlme nokļūt grāmatā, tomēr ir patīkami, jo ne jau katru tajā var redzēt,” stāsta “Zīļu” saimnieks Aigars Bremze.
Acīmredzot tieši vectēva piemiņai noliktais akmens ar arklu, svētavots, karoga masts un pirts ar dabas materiālos veidotiem vīrišķības un auglības simboliem lika šo sētu izraudzīties starp 500 citām, kurās būts 15 gadu laikā, vērtējot konkursu dalībniekus. “Mums pārmeta, kāpēc neesam startējuši konkursā par pirtīm, avotiem, karoga vietu. Viņi bija pārsteigti, ka mums tas viss ir, bet neesam to cēluši saulītē. Arī konkursā par gudrības centru nedomājām piedalīties, bet pašvaldība ieteica,” skaidro Inta Bremze. Viņa secina, ka grāmatā ir akcentēts tas, ko saimnieki gribētu izcelt. Tiesa, par “Zīļiem” stāstītais ir zaudējis aktualitāti, jo saimniecība ir attīstījusies. Tomēr novērtēts sūrais darbs, kas ir piena lopkopības pamatā. Jaunais piena bloks gan atvieglo roku darbu un produkcijas uzskaiti, bet rada citas problēmas. Vienam cilvēkam ir grūti apkalpot automatizētu govju slaukšanu, kā arī pārdzīt lopus. Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu blakus jāceļ govju novietne, bet būvi nevarēs sākt jau šogad.
Tagad grāmata “100 lauku sētas” ar tās veidotāju: Dainas Bruņinieces, Aivara Berķa, Ērika Hānberga un idejas autora Imanta Ziedoņa autogrāfiem ir ne tikai Apes “Zīļu”, bet arī Veclaicenes “Mauriņu”, Annas “Mūrnieku”, Mālupes “Bitīšu”, Virešu “Ceriņu”, Alsviķu “Imantu” un Jaunalūksnes “Puriņu” saimniekiem. Par katru sētu stāstīts divās lappusēs. Mūsu lasītāji droši vien atceras šīs saimniecības, jo par tām bieži ir rakstīts laikrakstā. Tomēr nebūtu slikti iegādāties arī grāmatu, jo ar to “Jumava” un Latvijas Nacionālā bibliotēka turpina akciju “Izdevēji “Gaismas pilj”!”. Līdzīgi kā iepriekš no katras pārdotās grāmatas apgāds 10 santīmus ziedo bibliotēkas celntniecībai. Tas nozīmē, ka tās iegāde atbalsta Gaismas pils būvi.
Autori 15 gados ir ciemojušies 500 lauku sētās, bet grāmatā stāstīts par 100 lauku sētām. Par raksturīgākajām saimniecībām, to likteņiem, saimniekošanas noslēpumiem un cilvēkiem, kuru neatlaidība un darbs ir visa pamatā. Izdevumā dokumentēti atjaunotās Latvijas lauki, kad sabruka lielsaimniecības un zemi atguvušie zemnieki centās uztaustīt saimniekošanas modeļus. Grāmatas atvēršanas svētkos Ē.Hānbergs atzinis, ka pagaidām braukšanai uz lauku sētām pielikts punkts. Tomēr tas nenozīmē, ka trīs musketierus jeb konkursu rīkotājus un vērtētājus vairs nevarēs sastapt lauku sētās.
