Visās Alūksnes rajona pašvaldībās sākusies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā.
Visās Alūksnes rajona pašvaldībās sākusies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā.
Rajona vēlēšanu komisijas sekretāre Vija Vārtukapteine informē, ka pirmajās dienās – 3. un 4.aprīlī – iedzīvotāji nav bijuši aktīvi. Iespējams, ka vairāk cilvēku parakstīties dosies Lieldienu brīvdienās, jo parakstu vākšanas vietas ir atvērtas četras stundas katru dienu līdz 2.maijam. “Parakstu vākšanas vietās ir Informatīvie izdevumi, kuros ir izskaidrota abu likumu grozījumu būtība. To kopijas var ņemt līdzi uz māju, lai labāk varētu izlemt, kā rīkoties. Ja vēlas parakstīties, tad līdzi jāņem pase, kurā iespiež zīmogu ar atzīmi par katru apturēto likumu. Arī parakstu vākšanas lapās ir divas ailes, lai varētu parakstīties par katru likumu, kuru vēlas nodot tautas nobalsošanai,” skaidro V.Vārtukapteine. Viņa norāda, ka vēlēšanu komisija tikai organizē parakstu vākšanu. Tās locekļu uzdevums ir saglabāt neitralitāti. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Latvijas televīzijā uzsvēra, ka skaidrošana jāuzņemas politiķiem.
“Prezidente ir aicinājusi izteikt savu viedokli tautai, jo valdība sasteigti, ignorējot visas iebildes, sagatavoja šos likumu grozījumus un nodeva Saeimai. Tos divas reizes atgrieza atpakaļ Saeimai caurskatīšanai, bet nekas netika darīts. Tagad apgalvo, ka tā bijusi kļūda un ka nevajag veltīgi tērēt valsts līdzekļus referendumam. Ar šādu rīcību tika apdraudēta mūsu valsts demokrātija un drošība, jo šie likumu grozījumi atļauj šauram politiķu lokam kontrolēt valsts drošības sistēmu,” secina Apes domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Ja prezidente ir izvēlējusies tik radikālu līdzekli, tad viņai ir pamatotas aizdomas, ka grozījumi likumos ir izdarīti atsevišķu cilvēku interesēs un tie vēlas kontrolēt valsts drošības sistēmu.
A.Harju norāda, ka gadījumā, ja referendums nenotiks un tauta nebūs paudusi savu viedokli, pēc Valsts prezidentes termiņa beigām valdošā koalīcija var atgriezties pie šiem grozījumiem. Tas nozīmē, ka ir jāizmanto šī iespēja, jo vēlāk tādas var nebūt.
“Divi miljoni latu, par kuriem tagad tik ļoti uztraucas valdošās koalīcijas politiķi, patiesībā būtu jāsedz tiem, kuru rīcības dēļ ir radusies šī situācija,” atzīst Anita Harju.
Lai gan Saeima Valsts prezidentes apturētos grozījumus ir jau atcēlusi, Satversme neparedz parakstu vākšanas apturēšanu.
Alūksnes domes deputāts Armands Musts norāda, ka partija “Jaunais laiks” grib izmantot parakstu vākšanu un referendumu, lai panāktu Saeimas atlaišanu. Viņš uzskata, ka Valsts prezidente pirms termiņa beigām ir beidzot atmodusies, lai gan šos jautājumus varēja risināt jau iepriekš. “Valdība ir kļūdījusies. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Man ir izpratne par drošības struktūru darbību, tāpēc zinu, ka valsts institūcijas ir jāpārrauga. Kā interesēs, tas ir cits jautājums,” skaidro A.Musts. Viņš atbalsta premjerministra Aigara Kalvīša teikto, ka valstī ir jābūt kārtībai un kādam ir tai jāseko.
“Latvija ir demokrātiska valsts, tāpēc ir šī parakstu vākšana. Tautai ir jāreaģē tā, kā izprot un atzīst par pareizu,” atzīst A.Musts. Lai gan viņš saka, ka neies parakstīties, tomēr pieļauj, ka varētu pārdomāt.
Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri ir vismaz 18 gadus veci. Ziņas par savākto parakstu skaitu apkopos reizi nedēļā – trešdienās. Ja par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai būs parakstījušies desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji, Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās referendumu.
