Zemnieku saeima ir satrakojusies. Roze šiem nepatīkot. Nu tas, kas Mārtiņš vārdā. Par bezdarbību lauksaimniecības sektorā iesaka šim atņemt ministra portfeli.
Zemnieku saeima ir satrakojusies. Roze šiem nepatīkot. Nu tas, kas Mārtiņš vārdā. Par bezdarbību lauksaimniecības sektorā iesaka šim atņemt ministra portfeli. Trūkstot stratēģijas, politikas prognozējamības. Mūsu zemnieki esot nonākuši nevienlīdzīgā pozīcijā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ražotājiem. Skaidra bilde! Kas šodien ir lauki? Krūmaudzētavas, kokzāģētavas un “krutkas” dzertuves!
Pasakiet man skaidri un gaiši, ko šodien ir izdevīgi darīt laukos? Neko! Nedarīt neko un gaidīt, kad par to vēl piemaksās. Laukos šodien dzīve nav vairs ne cukurota, ne miltaina, ne pienaina, ne gaļīgi trekna. Naturālā saimniecība vēl pastāv. Un lielākoties tas arī viss. Tāda īsta zemniekošana ir retums. Tikai dullākie vēl cer galīgi nebankrotēt ar piena, gaļas, graudaugu un kartupeļu ražošanu.
Ne zemkopības ministra, ne valdības, ne valsts rīcībā nav tādu līdzekļu, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības. A ko mums vispār vajag no tiem mūsu laukiem? Da neko! Viss ir importa, visu varam nopirkt veikalā. Sākot ar lēto Lietuvas pienu un beidzot ar aromatizētu dāņu pūdercukuru un Holandes rozēm. Galvenais – jāsapelna drusku naudiņas, lai var iepirkties veikalā. Tāpēc nečīkstēsim, bet dosimies strādāt mežcirtēs un kokzāģētavās! Turp arī vedīsim lauku tūristus. He!
