Mūsdienu ģimenēs arvien vairāk parādās šādas pazīmes – bērnu paliek arvien mazāk, dažādas paaudzes arvien vairāk cenšas veidot atsevišķu dzīvesvietu.
Mūsdienu ģimenēs arvien vairāk parādās šādas pazīmes – bērnu paliek arvien mazāk, dažādas paaudzes arvien vairāk cenšas veidot atsevišķu dzīvesvietu.
Tas arī skaidrojams ar laikmeta iezīmi, jo padomju varas laikā sadzīves apstākļi bija visai ierobežoti. Vairākām paaudzēm un pat svešām ģimenēm nācās dzīvot zem viena jumta. Šodien ģimenēm ir ārkārtīgi svarīgi izveidot savu, autonomo dzīves vidi.
Runājot par lomu sadalījumu ģimenē, noteikti jāuzsver, ka arī šajā jomā vērojamas izmaiņas. Vēl pavisam nesen (pirms 5 – 10 gadiem) bērnu kopšanas atvaļinājumu izmantoja tikai mātes, bet tagad arvien biežāk – tēvi. Tomēr pastāv arī tradicionālais lomu sadalījums ģimenē – vīrs (tēvs) ir ģimenes galva (viņš arī nozīmīgākais naudas pelnītājs), kura lēmumam ir dominējoša nozīme, bet sieva (māte) vairāk atbild par bērnu audzināšanu un mājas aprūpi.
Lomu sadalījums attiecināms arī uz pienākumu sadali. Vienā ģimenē traukus mazgā, atkritumus iznes katrs ģimenes loceklis pēc kārtas, citās to dara tas, kuram iegadījies brīvs brīdis, vēl kādā – mājas soli veic tikai sieviete.
Ir arī tāds lomu sadalījums, kur katram zināmi viņa pienākumi. Tēvs uzkopj grīdas, pļauj zāli, bērni tīra savas istabas, rūpējas par mājdzīvnieciņiem (izved pastaigā suni), māte gatavo pusdienas.
Lai arī kāds būtu lomu sadalījums ģimenē, būtiski, ka savi pienākumi katram ir zināmi un pieņemami. Citādi bieži radīsies nesaskaņas un ģimenes attiecības būs raksturojamas kā haotiskas. Diemžēl būs arī konflikti, radīsies aizvainojums un izskanēs pārmetumi.
