Ir skaidri zināms, ka Alūksnes rajona pašvaldības veidos divus novadus – Apes un Alūksnes. Apes novadā būs Apes, Gaujienas, Virešu un Trapenes pašvaldība, Alūksnes novadā – visas pārējās 16 rajona pašvaldības.
Ir skaidri zināms, ka Alūksnes rajona pašvaldības veidos divus novadus – Apes un Alūksnes. Apes novadā būs Apes, Gaujienas, Virešu un Trapenes pašvaldība, Alūksnes novadā – visas pārējās 16 rajona pašvaldības.
Alūksnes novada centrs būs Alūksnes pilsēta, bet Apes novada centrs – Apes pilsēta. Apes novada pašvaldības ir soli priekšā Alūksnes novada pašvaldībām, jo sabiedriskajai apspriešanai jau ir nodots topošā Apes novada apvienošanās projekts. Šo četru pašvaldību iedzīvotāji savas domas, ieteikumus, pretenzijas par to var izteikt līdz aprīļa sākumam, jo projekta materiāli ir pieejami visās šajās pašvaldībās.
8.martā tikās Gaujienas un Virešu pašvaldības pārstāvji un pieņēma lēmumu uzsākt Apes novada apvienošanās projekta publisko apspriešanu. 12.martā bija izbraukuma sēde Trapenes pagastā, kur šādu pašu lēmumu pieņēma arī Apes un Trapenes pašvaldības. 12.martā Alūksnē bija paredzēts pārējām 16 rajona pašvaldībām pieņemt lēmumu par Alūksnes novada izveidošanu un apvienošanās projekta izstrādāšanas uzsākšanu, tomēr pēc diskusijām vienojās šo lēmumu vēl pārdomāt, izdiskutēt katrā pašvaldībā, pulcēties visiem kopā atkal 28.martā un pārrunāt šo lēmumu galīgajā redakcijā.
Apes pilsētas domes ar lauku teritoriju priekšsēdētāja Astrīda Harju atzīst, ka jau 2003.gadā tika izstrādāts Apes novada apvienošanās projekts.
“Apes novada lielais centrs būs Ape, bet Gaujienā, Trapenē un Virešos būs savi pakalpojumu centri. Virešu pagasts pieļauj domu, ka Virešos šādi pakalpojumu centri varētu būt divi – Vidagā un Virešos. Lai to izdomātu, vēl ir laiks. Pēc publiskās apspriešanas iedzīvotāju viedokļus sistematizēsim un pieņemsim lēmumu Apes novada apvienošanās projektu iesniegt ministrijā, lai varētu saņemt valsts finansējumu – 100 000 katra pašvaldība, kā arī vienreizēju dotāciju, ko Apes novads tērēs pārstrukturizācijai, vienotai epārvaldes sistēmas izveidošanai, rekvizītu nomaiņai un līdzīgiem darbiem. Ape savus 100 000 latu tērēs sporta zāles celtniecībai vai bērnudārza renovācijai. Arī citas pašvaldības jau zina, kur šos līdzekļus tērēs,” stāsta A.Harju.
Viņa uzskata, ka valdības paustais viedoklis, ka mazas pašvaldības nevar ekonomiski attīstīties, ir demagoģija.
“Manuprāt, pašlaik valstī par lielajiem novadiem ir sacelta ažiotāža un kā liela, trekna sviestmaize tā tiek pasniegta galdā pašvaldībām, bet tās garšu vēl nejūt. Ja salīdzinām Alūksnes rajonu ar Gulbenes rajonu, jāuzsver, ka Gulbenes rajonā ir mazāk pašvaldību – tikai 13. Gulbenes pilsētas infrastruktūra centrā ir labi jau tagad sakārtota, jo tur jau vairākus gadus ir saņemtas investīcijas. Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders intervijā “Alūksnes Ziņās” nesen ir uzsvēris, ka viņu prioritāte būs Alūksnes pilsētas infrastruktūras sakārtošana – tas jau vien nedaudz baida. Turklāt Gulbene bija arī starp tām 17 Latvijas pilsētām, kam nesen nolēma piešķirt Eiropas struktūrfondu finansējumu, bet Alūksnes šajā sarakstā nebija. Alūksnes pilsētai būs vajadzīgs varbūt pat trīsreiz vairāk līdzekļu, lai investētu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā tādā līmenī kā Gulbenē. Turklāt valstī nav mainīts Vēlēšanu likums, tāpēc pašlaik nav zināma pašvaldību pārstāvniecība jaunveidojamajos novados,” vērtē A.Harju.
Viņa atklāj, ka Apes novada apvienošanās projektā ir iekļauts apgalvojums – lai budžets šajās Apes novada teritorijās uz vienu iedzīvotāju nebūtu mazāks kā vidējais budžets trijos gados kopumā no ieņēmumiem, kuros netiek ieskaitīta pašvaldību projektos piesaistītā nauda.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks norāda, ka Alūksne nav starp 17 Latvijas pilsētām, kas drīzumā saņems Eiropas struktūrfondu naudu, tādēļ vienīgā iespēja tuvākajā nākotnē ir gūt vairāk nekā 2 miljonus latu no valsts, izveidojot Alūksnes novadu.
“Par šo naudu Alūksnes novada pašvaldības varētu daudz ko sakārtot. Alūksnes pilsētai 100 000 latu infrastruktūrai varbūt nebūs ļoti daudz, bet pagastiem tas būs būtiski, viņi varēs paveikt sen atliktos darbus. Pozitīvi ir arī tas, ka pagastu padomes novadā netiks likvidētas, bet pārveidotas par pakalpojumu centriem, kur iedzīvotāji varēs vērsties. Pieļauju, ka izzudīs arī neantagonistiskās pretrunas starp pilsētu un laukiem, jo pilsētnieks uz laukiem skatīsies kā uz savu teritoriju un arī laucinieks uz pilsētu raudzīsies kā uz savu teritoriju,” uzskata V.Litaunieks.
