Kad ir pavasaris klāt? Tad dzied mazie “cāļi”, ir pārliecināta Alūksnes rajona konkursam “Cālis” komponētās dziesmas autore Olīvija Jēģere un visi dalībnieki, kuri pagājušajā sestdienā Alsviķu kultūras namā to dziedāja visi kopā.
Kad ir pavasaris klāt? Tad dzied mazie “cāļi”, ir pārliecināta Alūksnes rajona konkursam “Cālis” komponētās dziesmas autore Olīvija Jēģere un visi dalībnieki, kuri pagājušajā sestdienā Alsviķu kultūras namā to dziedāja visi kopā.
Starp 16 dziedošajiem “cāļiem” ar skanīgu un izteiksmīgu priekšnesumu uzvarējusi piecus gadus vecā apeniete Ulrika Lība Tetere. Viņa saņēma arī Alsviķu pagasta skatītāju balvu, jo sevišķi dziesma “Bučiņas” neatstāja nevienu vienaldzīgu. Tagad Ulrikai jāgatavojas konkursa “Cālis 2007” pusfinālam, kas notiks 23.martā. Ja viņa tiks finālā 25.martā, tad, protams, savu “cālēnu” redzēsim Latvijas televīzijā.
Apenietis Bruno Ābolkalns, kas pērn bija konkursa uzvarētājs, šoreiz ieguva otro vietu, tāpat kā Katrīna Aleksjuka no Malienas un Kristīne Kaktiņa no Alūksnes. Interesanti, ka Kristīni konkursam bija gatavojusi apeniete Aiva Zaķe. Piecus gadus vecā Signe Ēvele (Sandras Oto audzēkne) no Apes, Una Koliste no Alūksnes, Andra Ance Brūniņa (Ilzene) un Roberts Briediņš no Ziemeriem ieguva trešo vietu.
Marika Čerņavska ar saviem audzēkņiem piedalās mazo dziedātāju konkursā ne tikai Apē, bet arī rajona konkursā nu jau apmēram 15 gadus. Viņa secina, ka dažu gadu tajā var dzirdēt ļoti skanīgas bērnu balsis, bet citreiz tā nav. “Šoreiz ir daudz dziedošu “cāļu”, tāpēc žūrijai noteikti bija grūti izvēlēties pašus labākos. Vairāki bija līdzvērtīgi konkurenti, bet nebija viena izteikti spēcīga,” sprieda M.Čerņavska pirms rezultātu paziņošanas.
“Strādājam ar bērniem, lai viņi varētu piedalīties “Cālī”. Ir diezgan grūti atrast arvien jaunas dziesmas, kuras vēl nav dzirdētas, turklāt ir piemērotas katra dziedātāja spējām, ja konkursam jāgatavo vairāk nekā desmit bērnu,” teica M.Čerņavska. Katram izpildītājam bija jāiemācās divas dziesmas. Vērojot, cik drošs un atraisīts uz skatuves ir Bruno Ābolkalns, atcerējos viņu pirms diviem gadiem, kad uztraukums pamatīgi lika sevi manīt. Protams, arī tagad sirsniņa sita straujāk, bet tas vairs neietekmēja dziedājumu. “Ļoti labi, ka bērni iegūst skatuvisko pieredzi. Tas sekmē viņu pašapziņu,” secināja M.Čerņavska.
Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos Sanita Eglīte norādīja, ka ir nedaudz savādi, ja no Alūksnes rajona konkursā piedalās tikai viens “cālis”, jo otru ir sagatavojusi apeniete. Turpretim no Ilzenes pagasta, kur bērnu ir daudz mazāk, bija trīs konkursanti.
Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Baltiņš uzsvēra, ka visi “cāļi” ir malači, jo dziedāja dūšīgi. Par to paldies pedagogiem un vecākiem! Tomēr konkurss ir konkurss, tāpēc tajā vienmēr tiek noskaidroti paši labākie. “Lai gan nebija viegli, tomēr galā tikām,” apgalvoja J.Baltiņš. Vērtējot katra dalībnieka dziedājumu un pasniedzot balvas, S.Eglīte atrada kaut ko īpašu “cāļa” priekšnesumā. Četrus gadus vecā ilzeniete Lelde Melece starp pārējiem izcēlusies ar pieklājību, viņa dziedāja “Labdien, labdien!”. Alsviķiete Annija Āboliņa bija pats mazākais “cālītis”, viņai ir tikai 3 gadi. Droši vien meitenei uzstāties palīdzēja tas, ka viņa ir “savās mājās”. Arī Liāna Valdmane (Alsviķi) ne tikai iemācījusies dziedāt, bet bijusi pietiekami drosmīga, lai piedalītos konkursā. Malienas “cālēns” Lāsma Kabluka dziesmas par zaķēnu un vāverīti izpildīja visemocionālāk. Zane Vārtukapteine (Ziemeri) atzīta par vismīlīgāko “cālēnu”. Svarīgi ir ne tikai pareizi nodziedāt, bet arī darīt to tā, lai katrs vārds būtu saprotams. Par to diplomu un dāvanu saņēma Lāsma Stabinge (Liepna). Ilzeniete Alita Dzilna bija ļoti omulīga, dziesmā jautājot “Kas tas par laiku?”. Karmena Augule vērtētāju un līdzjutēju simpātijas ieguva ar savu smalkumu un galantumu. Tāpat kā mazie “cāļi” arī viņu skolotājas saņēma paldies par dalību konkursā.
