Alūksnes rajonā gripas un augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekciju straujās izplatības laikā iedzīvotājiem tuvākie mediķi lielākoties ir feldšeri, par to saglabāšanu pagastos finansiāli rūpējas arī pašvaldības.
Alūksnes rajonā gripas un augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekciju straujās izplatības laikā iedzīvotājiem tuvākie mediķi lielākoties ir feldšeri, par to saglabāšanu pagastos finansiāli rūpējas arī pašvaldības.
Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste veselības aizsardzības jautājumos Skaidrīte Zēmele informē, ka rajonā ir pietiekami ģimenes ārstu, taču to lielās darba slodzes dēļ par labiem palīgiem kalpo feldšerpunkti, kurus finansiāli uzturēt palīdz pašvaldības, maksājot par apkuri, telpu īri, telefona izmantošanu, kā arī nodrošina transportu.
Ne katrā pagastā Alūksnes rajonā uz vietas ir savs ģimenes ārsts. Nereti viena pagasta iedzīvotāji ir pierakstījušies pie četriem vai pieciem ģimenes ārstiem, kuru prakses vietas ir citu Alūksnes rajona pašvaldību teritorijā.
“Ikdienā bieži vien iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā uzmeklē sertificētos feldšerus, kas strādā feldšerpunktos. Pēc feldšeru vērtējuma, viņiem ir laba sadarbība ar ģimenes ārstiem. Feldšeri, kas lielākoties visi ir ilggadēji, pieredzējuši mediķi, arī dodas pie pacientiem mājas vizītēs, viņi atsaucas uz telefona zvaniem vakaros, neatsaka vizīti brīvdienās. Pašvaldības ir ieinteresētas, lai feldšerpunkti saglabātos un pastāvētu. Tāda situācija ir Alsviķos, Mārkalnē, Jaunalūksnē un Annā. Tur Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra līgumus ir parakstījusi tieši ar pagasta padomi, nevis ar kādu no daudzajiem ģimenes ārstiem,” saka S.Zēmele.
Alsviķu feldšerpunkta mediķe, ģimenes ārsta palīdze Ligita Podziņa laikrakstam saka, ka pie viņas dienā vidēji atnāk 13 līdz 15 cilvēku. Regulāri nākoties arī doties mājas vizītēs pie pacientiem. “Pašlaik slimo lielākoties ar saaukstēšanās slimībām, kam raksturīga augsta ķermeņa temperatūra. Vecāka gadagājuma cilvēki vēl sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām,” bilst L.Podziņa. Viņa saka, ka ar gripu Alsviķos cilvēki slimojot maz vai vieglā formā, jo tur raksturīgi, ka iedzīvotāji katru gadu profilaktiski vakcinējas pret šo slimību. Pārējie epidēmijas laikā cenšas vairāk ēst sīpolus un ķiplokus. Alsviķos nav aptiekas, tāpēc nereti feldšere ir glābiņš iedzīvotājiem, kam steidzami vajadzīgas zāles. “Gadās, ka pacienti man zvana nakts vidū, ārpus darba laika un prasa, ko darīt,” saka feldšere. Bieži vien viņa esot 1starpniece pacienta un ģimenes ārsta kontaktā, regulāri notiek sazvanīšanās, konsultēšanās, izmantojot to, ka feldšerei ir iespējas ātrāk nokļūt pie pacienta, jo viņa ir uz vietas.
S.Zēmele klāsta, ka Alūksnes rajonā ir arī tādas pašvaldības, kur diendienā blakus strādā ģimenes ārsts un feldšerpunkts, tāda situācija ir Gaujienas ģimenes ārsta praksē sadarbībā ar feldšerpunktu Virešos un Trapenē. Zeltiņu ģimenes ārsta prakses vietai ir sadarbība ar Kalncempju un Ilzenes feldšerpunktu.
Pavisam ir 12 feldšerpunktu, kas izveidoti un darbojas pusē Alūksnes rajona pašvaldību. Feldšerpunkti lielākoties darbojas no rīta, pēc tam mediķis dodas mājas vizītēs, ja ir izsaukumi. Alūksnes rajonā trūkst feldšeru Veclaicenē un Bejā. Par feldšeru pakalpojumiem nav jāmaksā pacienta nodeva. Tātad viņi pakalpojumus sniedz par brīvu.
