Pēc Starptautiskās nefrologu savienības un Starptautiskās nieru fonda federācijas iniciatīvas šodien otro reizi atzīmē Pasaules Nieru dienu (marta otrajā ceturtdienā). Par to laikrakstu informē Dialīzes centra ārsts Aivars Kalniņš.
Pēc Starptautiskās nefrologu savienības un Starptautiskās nieru fonda federācijas iniciatīvas šodien otro reizi atzīmē Pasaules Nieru dienu (marta otrajā ceturtdienā). Par to laikrakstu informē Dialīzes centra ārsts Aivars Kalniņš.
Šīs dienas mērķis ir apzināties, saprast nieru nozīmību. Šim orgānam ir liela nozīme mūsu organismā.
Galvenais nieru uzdevums ir atdalīt no asinīm toksīnus un lieko ūdeni. Katru dienu nieres filtrē apmēram 200 litru asiņu. Blakus svarīgākajam ikdienas darbam nieres palīdz kontrolēt asinsspiedienu, ražot eritrocītus.
Ja niere pakāpeniski zaudē savu funkcionālo spēju attīrīt un regulēt organismu, veidojas hroniska nieru slimība (HNS). Tā ir “klusa” slimība, kas sākumā norit slēpti, bez specifiskām sajūtām. Paaugstināts risks saslimt ar nieru slimībām ir cilvēkiem ar cukura diabētu un arteriālo hipertensiju, paaugstinātu svaru, smēķētājiem, cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem.
Slimu nieru funkcija pakāpeniski var pasliktināties un novest pie nieres funkcijas aizstāšanas problēmas. Pacientiem tiek piedāvāta iespēja pārstādīt (transplantēt) nieri vai nieru aizstājējterapija (dialīze).
Par laimi, nieru slimības var atklāt agrīnās stadijās ar samērā vienkāršām izmeklēšanas metodēm.
HNS slimniekiem risks priekšlaikus nomirt no sirds un asinsvadu slimībām ir 100 reizes lielāks nekā nomirt no pašas nieru slimības. No tā secināms, ka laikus diagnosticēta un ārstēta HNS ne tikai palēnina vai aptur pašu nieru slimību progresiju, bet arī nozīmīgi samazina slimību ar sirds un asinsrites slimībām.
