Gatavojoties ziemāju sējai, zemkopji ir sākuši domāt par labu un veselu sēklu, jo vairums slimību ierosinātāju saglabājas sēklās.
Gatavojoties ziemāju sējai, zemkopji ir sākuši domāt par labu un veselu sēklu, jo vairums slimību ierosinātāju saglabājas sēklās : sniega pelējums, plēkšņu plankumainība, sietveida plankumainība un brūnsvītrainība, kviešu cietā melnplauka, auzu un miežu putošā melnplauka. Šo slimību ierosinātājus var ierobežot, sēklu kodinot ar fungicīdiem – kodnēm. Papildus pasākumi, kas samazina infekciju, ir sēklas tīrīšana un šķirošana.
Sēklas kodināšana, protams, nedod 100 procentu efektu. Tomēr kodināšana nodrošina labāku ziemāju pārziemošanu un dzīvotspēju. Svarīgi, lai kodne nomāc slimības izraisītājus uz sēklas virsmas, sēklapvalkā un tieši zem tā. Lai izvairītos no inficēšanās ar putošajām melnplaukām, kodnes darbība nepieciešama arī sēklas dīglī. Svarīgs faktors ir kodnes iedarbības turpināšanās pēc sējas vismaz līdz cerošanai.
Kodnes, kas atbilst iepriekšminētajiem rādītājiem, nav daudz un ir pietiekami dārgas. Tāpēc pirms kodināšanas jāizvēlas, kādu galarezultātu vēlamies iegūt. Izvēloties lielu izsējas normu un pamatmēslojuma devu augstas ražas iegūšanai, neaizmirsīsim, ka slāpekļa mēslojuma pārbagātība veicina blīva zelmeņa veidošanos. Un tas ir labs fons sēņu ierosinātām slimībām, jo uz lapām ilgāk saglabājas mitrums. Arī tad , ja ziemāji tiek iesēti agri, līdz pārziemošanai izveidojas blīvs zelmenis un graudaugi pakļauti sēņu infekcijām ievērojami vairāk. Tomēr vissvarīgākais faktors, kas jāņem vērā, izvēloties kodni, ir augu maiņa.
Uz graudaugu atliekām , kas paliek augsnē pēc ražas novākšanas, pamatā saglabājas visu ekonomiski nozīmīgo slimību ierosinātāji: sakņu puves, sniega pelējums, graudzāļu miltrasa un rūsa, kā arī lapu plankumainība. Uz sēklām saglabājas melnplauku, lapu plankumainību, daļēji arī sniega pelējuma un sakņu puvju ierosinātāji. Tāpēc, audzējot graudaugus vairākus gadus pēc kārtas, ir daudz lielākas iespējas slimību ierosinātāju izplatībai, un tas pie kodnes izvēles jāņem vērā. Galvenais uzsvars jāliek uz trim lietām: sniega pelējums un sakņu puves (ļoti samazina augu cerošanu, izraisot ražas zudumus), kā arī kviešu cietā melnplauka. Melnplaukas sporas ir sakopotas kamolos, kas viegli izjūk. Slimības ierosinātājs saglabājas melnplaukas sporu veidā. Sporas kulšanas laikā pielīp veselajiem graudiem. Slimību pārnēsā arī ar piesārņotu tehniku un darbarīkiem. Ar sporām inficējas graudi kaltēs. Piesārņotā tehnika ir jāmazgā ar spēcīgu ūdens strūklu.
Šogad vairākās zemnieku saimniecībās, kur graudaugi nav kodināti vairākus gadus, bija izplatīta kviešu cietā melnplauka. Kulšanas procesā tika sabojāts viss izaudzētais kviešu birums, jo inficētajiem augiem graudu vietā izveidojusies putošā masa (melnplaukas sporas) pielipa veselajiem graudiem. Šāda sēkla uzskatāma par nederīgu. Sporas satur trimetilamīnu, tāpēc šādi graudi ir toksiski dzīvniekiem.
Kviešu cietās melnplaukas sporas iespējams apkarot gan ar kontakta, gan sistēmas iedarbības kodnēm. Šogad piedāvātās graudaugu kodnes pilnīgi visas ir derīgas.
Lai sasniegtu labus rezultātus cīņā pret slimību ierosinātājiem, ieteicams izvēlēties sistēmas vai kontakta-sistēmas iedarbības kodnes. Visplašāko slimību spektru aptver “Baitāns Universāls”, bet labus rezultātus ziemāju kodināšanā uzrāda arī “Maksims Stārs”, “Raksils” un “Vincits”.
Inita Sudraba, Vidusdaugavas reģiona Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore
