Daudzi makšķernieki labprāt vēlētos savus lielākos lomus iemūžināt ne tikai fotogrāfijās, bet arī kā trofeju eksponātus.
Daudzi makšķernieki labprāt vēlētos savus lielākos lomus iemūžināt ne tikai fotogrāfijās, bet arī kā trofeju eksponātus.
Zivs galvas kaulus var labi saglabāt. Vispirms galva ceturtdaļstundu jāvāra sālsūdenī, tad no kauliem atdala gaļu. Pēc tam kaulus attauko ar benzīnu un vairākas dienas tur ūdeņraža pārskābē. Pēc nosusināšanas vaļīgos zobus nostiprina ar līmi. Eksponāta mūžu var paildzināt, to iekausējot sintētiskajos sveķos. Žokļa kaulu pāri var piestiprināt arī koka pamatnei. Klāt pieraksta zivs izmērus, noķeršanas datumu un vietu.
Zvīņu kolekcijai paredzētās zvīņas 10 minūšu jāvāra vājā kālija sārma šķīdumā, lai varētu atdalīt pigmentēto kārtiņu. Tad zvīņas skalo ūdenī un ar pirkstiem noberž spožas. Susinot zvīņas, tās jāliek zem preses. Pēc nožāvēšanas izmeklē skaistākos eksemplārus un ievieto starp stikla plāksnītēm.
Starp vienkāršākajiem zivs apveida saglabāšanas paņēmieniem ir lējuma izgatavošana. Zivi ieliek no četriem dēļiem sanaglotā ietvarā. Telpu starp zivs ķermeni un rāmja malu piepilda ar smiltīm tā, lai nepāra spuras gulētu uz smiltīm, bet pāra spuras būtu paslēptas zem smilts kārtiņas. Zivi ieziež ar augu eļļu. Pēc tam rāmī ielej šķidru ģipša javu. Apmēram pēc stundas rāmi izjauc, saslauka smiltis, bet zivi var nest uz virtuvi. Iegūto matrici divas dienas žāvē. Pēc tam matrici ieliek rāmī ar zivs nospiedumu uz augšu. Rāmī ielej ģipsi vai cementa javu. Ieteicams tūlīt pierīkot āķus, lai zivs lējumu varētu piekārt pie sienas. Iegūtais lējums labi jācietina un jāsusina (ģipsis vismaz trīs dienas, cements – astoņas dienas).
