Līdz ar ziemas iestāšanos ievērojami sarosījušies mežizstrādātāji. Janvārī un februāra sākumā Ziemeļaustrumu virsmežniecība izsniegusi salīdzinoši vairāk ciršanas atļauju nekā pērn.
Līdz ar ziemas iestāšanos ievērojami sarosījušies mežizstrādātāji. Janvārī un februāra sākumā Ziemeļaustrumu virsmežniecība izsniegusi salīdzinoši vairāk ciršanas atļauju nekā pērn.
“Ja paskatāmies uz darbībām, kas notiek mežā, tad vienmēr domājam par mežizstrādi. Mežs jāapsaimnieko tā, lai tas dotu maksimālo peļņu, tomēr nedrīkst aizmirst par to, kas ir tikpat līdzvērtīgs mežizstrādei – tās ir rūpes par meža veselību un sanitāro stāvokli,” saka Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Andis Caunītis.
Šajā pavasarī mežu sanitārajam stāvoklim tiks veltīta īpaša uzmanība. “Mudinu meža īpašniekus izvērtēt, vai par galveno uzdevumu tiek uzskatīta pieaugušas mežaudzes nociršana vai arī tiek strādāts pie vēja nodarītajiem postījumiem. Ja gadu mija bija neraksturīgi silta, tad janvāra sākumā tomēr arī mūsu mežos vējš vietu vietām ir gāzis kokus. Analizējot sanitāro stāvokli mežos, pārliecinājāmies, ka salīdzinoši kritiska situācija ir kaimiņu rajonu, piemēram, Valkas, Madonas, Valmieras, mežos, kur, iespējams, pavasarī nāksies runāt par ārkārtas stāvokli,” norāda A.Caunītis. Ja arī būs nepieciešams tomēr izsludināt ārkārtas situāciju mežos, vērā tiks ņemtas rajonu robežas.
Kukainis ar ģeometrisku progresiju
Meža sakopšana ir pirmais līdzeklis pret mizgrauzi, ko dēvē par kukaini kubā, jo tam piemīt ģeometriska progresija, kas pieaug no paaudzes paaudzē. Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, pērn tika pārbaudītas egļu mežaudzes, kur izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Atklājās, ka egļu mežaudzēs, kur palikuši vēja gāzti un lauzti koki, pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis invadējis vidēji divus procentus egļu. Kaitēkļa otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram divas reizes lielāki. Diemžēl arī Gulbenes rajons ietilpst to rajonu skaitā, kur novērota augsta mizgraužu savairošanās.
“Mežā, atstājot tikai vienu izgāztu egli, kur kaitēklim iespējams vairoties, lai vasaras otrajā pusē tas izlidotu, mizgrauzis paņem sev līdzi divus līdz trīs kubikmetrus augoša koka. Visvairāk cieš egļu audzes, kas izveidojušās kūdrainās platībās, kur koki ir vairāk novājināti. Ja meža saimnieki nenovāks atsevišķi izgāztos kokus, tad kaitēkļu vairošanās attīstīsies atbilstoši matemātiskajai progresijai. Meža dienests tāpat kā pērn pavasarī piedāvās īpašus slazdus kaitēkļu pievilināšanai egļu audzēs, tikai jāatceras, ka slazdi ir regulāri jāpārbauda un jātīra,” skaidro A.Caunītis.
Meža dienas veltīs izlases cirtēm
Katru pavasari notiek tradicionālās Meža dienas. Tajās tiks plānoti dažādi pasākumi, tomēr aktuālākais jautājums saistīsies ar meža atjaunošanu.
“Ir cilvēki, kuri saprot, ka tik, cik nocērt, jāiestāda vietā, tomēr atsevišķos gadījumos meža īpašnieks piemirst atjaunot mežaudzi. Šajā pavasarī jāpatur prātā, ka ikvienam meža īpašniekam jāveic mākslīgā meža atjaunošana, jāveicina dabiskā platību atjaunošana, kā arī jāgādā par stādījumu kopšanu. Laikus ir jāpārdomā, cik lielas platības plānots šogad apmežot, kur iegādāties stādus. Domāju, ka piedāvājums stādu tirgū ir. Vispirms kokaudzētavas nodrošina līgumsaistības. Ja līguma par nepieciešamo stādu daudzumu nav, tad laikus jāinteresējas par stādiem, jo audzētavas vienmēr paredz, ka stādu pieprasījums varētu būt lielāks par līgumos paredzēto,” iesaka A.Caunītis.
Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki šobrīd salīdzinoši vairāk rūpējas par meža platību atjaunošanu. Augusi arī viņu atbildība pret mežu, palielinājušās zināšanas.
“Vienmēr uzsveru, ka ir liela atšķirība būt meža īpašniekam un būt meža saimniekam. Ir jāsaprot, ka meža īpašums piešķir ne tikai tiesības, bet nosaka arī pienākumu – sekot tam, kas notiek īpašumā. Protams, kaut kas var piemirsties, bet tāpēc jau ir meža dienests, kas atgādina par darāmo. Gadās, ka mežniecībai meža īpašniekam jānosūta atgādinājuma vēstule, kas ir jāuztver nopietni. Mums ir nācies piemērot administratīvo sodu, bet tas nav meža dienesta pašmērķis. Mežsaimnieki daudz vairāk priecātos, ja soda nauda, kas jāsamaksā par to, ka nav atjaunota meža platība, labāk tiktu izmantota stādu iegādei.”
Liela nozīme zināšanu palielināšanai
Šogad Valsts meža dienests par prioritāti izvirzījis pašu kvalifikācijas paaugstināšanu. Regulāri jau notiek mācības mežziņiem un mežsargiem.
“Tas, ka kabatā ir izglītību apliecinošs dokuments, nenozīmē, ka mēs visu zinām un pārvaldām. Dzīve attīstās, tāpēc rodas nepieciešamība paaugstināt kvalifikāciju. Meža dienās runāsim ne tikai par meža stādīšanu, bet akcentēsim tēmu par izlases cirtēm, jo likumdošanas normatīvie akti neko daudz par tām nerunā, tāpēc organizēsim konkursus, kā šīs cirtes labāk izpildīt. Jo vairāk par tām runāsim, jo visi būsim zinošāki,” stāsta A.Caunītis.
Neatkarīgi no Meža dienām notiek arī obligātie kvalifikācijas paaugstināšanas kursi mežziņiem, viņu vietniekiem un mežsargiem, kas ir obligāti reizi trijos gados. Kursos aptverts plašs jautājumu loks, kas saistīts ar meža problēmām. Tēmas ir dažādas, piemēram, par bioloģisko daudzveidību mežā, par meža reproduktīvā materiāla kontroli, par meža teritorijas plānošanu, medību saimniecību, meža ekonomiku, par ekstrēmu vēju iedarbību uz mežaudzēm, skuju koku kaitēkļiem un daudziem citiem jautājumiem. Šogad pavasarī plānots izglītot piecas mežziņu, viņu vietnieku un mežsargu grupas. Mācības notiek Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē.
A.Caunītis atgādina, ka pavasarī iestāsies arī ugunsnedrošais periods, kad pērnās zāles dedzināšana meža tuvumā tam var nodarīt lielu ļaunumu. Arī sakopjot savas sētas un to apkārtni, cik vien iespējams, vajag atturēties no uguns pielietošanas.
