Pilsēta pilsētā – tā dēvē milzīgo Eiropas Parlamenta ēku kompleksu Briselē.
Pilsēta pilsētā – tā dēvē milzīgo Eiropas Parlamenta ēku kompleksu Briselē. Tajā darbojas vairākas bankas, pasts, restorāni, kafejnīcas, televīzijas un radiostudijas, veļas mazgātava, sporta centrs, kā arī ir konferenču un apspriežu zāles.
Tas nozīmē, ka visu dienu var neiziet no Parlamenta, ja nav īpašas vajadzības. Turklāt tā ir nepiederošiem noslēgta vide, kurā var iekļūt tikai pēc pamatīgas pārbaudes. Tāda jāiziet arī Latvijas žurnālistu grupai, kura Briselē ieradusies pēc ielūguma. Iespējams, ka Eiroparlamenta deputāti tur jūtas kā zivis ūdenī, jo pagājuši jau gandrīz trīs gadi, kopš tur var sastapt arī deputātus no Latvijas.
Eiropas birokrātijas gaiteņos
Ja nebūtu pavadones, žurnālisti ātri varētu apmaldīties. Gaiteņi šķiet bezgalīgi gari, turklāt rada it kā nospiedošu sajūtu. Vai tā būtu izslavētā Eiropas birokārtijas gaisotne? Par to iztaujājām Eiroparlamenta deputātus no Latvijas.
“Paldies Dievam, ka Latvijā vēl nav tik izteiktas birokrātijas!” domā Aldis Kušķis. Savukārt Valdis Dombrovskis joko, ka tā atvieglo deputātu darbu. Birokrātiskās problēmas viņi uzticot saviem palīgiem. Viņš uzskata, ka birokrātijas rata griešanos var viegli izjaukt kāds sīkums. Piemēram, Latvijas deputāti organizēja Pasaules hokeja čempionāta mājvietas prezentāciju, bet tehnisko dienestu nesaskaņotas rīcības dēļ radās problēmas. Viens bija atbildīgs par skaņu, otrs – par attēlu, tāpēc pietrūka saskaņotības. Citi deputāti viņam iebilst, ka stiuācija bijusi “ārpus ikdienas darba kārtības”, tāpēc radusies neliela kļūme.
“Manuprāt, birokrātijas nav vairāk kā Latvijā. Nesaskatu, ka dokumentu plūsma būtu vairāk samudžināta nekā Latvijā. Mana pieredze nav slikta,” secina Guntars Krasts. Viņš salīdzina, ka Latvijā nereti dokuments kaut kur iestrēgst un nav atbildes. Eiropas Parlamentā noteikti informē, kas notiek.
“Neviena valsts vai administratīvā institūcija nevar darboties bez birokrātijas. Manuprāt, tā šeit strādā perfekti,” atzīst Rihards Pīks. Ģirts Valdis Kristovskis norāda, ka tagad Eiropas Savienībā ir jau 27 valstis. Nevar cerēt, ka tās savā starpā sadarbosies bez birokrātijas.
Žurnālisti varēja secināt, ka taisnība ir visiem, jo viņiem paredzētie pasākumi noritēja bez mazākās aizķeršanās pēc stingri noteiktas kārtības. Tomēr pēdējās dienas rītā izrādījas, ka pie viesnīcas nav autobusa, ar ko nokļūt lidostā. Acīmredzot kāds nebija informējis, ka tas ir vajadzīgs. Tomēr pusstundas laikā tas tika atrasts, un pēc neliela satraukuma varējām arī atviegloti uzelpot.
Vienoti pret meliem
Kāpēc Eiropas Parlamentā no dažādām partijām ievēlētie deputāti var atrast kopēju valodu, bet Latvijā ne? R.Pīks secina, ka tur visi saprot, ko un kā vajadzētu darīt, lai veicinātu savas un citu valstu attīstību. Turpretim Latvijā katrs vērtē, kas labāk patiktu vēlētājiem vai arī kalpo partijas interesēm. “Te nav valdības un opozīcijas. Katrs domā par savas valsts interesēm, kā labāk varētu tās aizstāvēt. Tas ir primārais. Izņēmums ir Tatjana Ždanoka. Viņa ir ievēlēta no Latvijas, bet nepārstāv mūsu valsts intereses,” secina Roberts Zīle. Viņa uzsver, ka Eiropas Parlamentā nelemj par Latvijas valsts un pašvaldību saimnieciskajiem jautājumiem.
“Bieži ir jāskaidro mūsu valsts vēsture. Turklāt tas ir jādara nepārtraukti. Mums liekas, ka vienreiz esam paskaidrojuši un visi to zina. Bet katrs ikdienā ir aizņemts ar savām lietām Eiroparlamenta deputāta darbībā,” secina R.Pīks.
Viņš stāsta, ka kāds deputāts šausminājies par T.Ždanokas un viņas atbalstītāju sagatavoto izdevumu, kurā apkopoti nepilsoņu stāsti par dzīvi Latvijā. “Esam spiesti oponēt pret puspatiesībām ar sīku melu piejaukumu. Piemēram, apgalvots, ka viesnīcas direktors nedrīkst būt nepilsonis. Jautāju, kāpēc tad banku direktori var būt nepilsoņi,” komentē R.Pīks.
Deputāti ir vienoti arī tajos jautājumos, kas skar Latvijas ekonomiskās un politiskās intereses. Viņi strādā, lai panāktu izdevīgākus noteikumus Latvijas uzņēmējiem. Sadarbībā ar kultūras ministri Helēnu Demakovu panākts, ka paredzēts atvēlēt līdzekļus 2007.-2013.gadā ne tikai nacisma, bet arī staļinisma un totalitārā režīma upuru piemiņas iemūžināšanai. Cerams, ka Parlaments to apstiprinās.
Eiropa kafijas biezumos
Pagājušajā vasarā R.Pīks ar videokameru brauca pa Latviju, jautājot cilvēkiem, ko viņi domā par Latvijas un Eiropas Savienības nākotni pēc 15 – 20 gadiem. “Es intervēju, un Gunārs Binde fotografēja. DVD formātā sagatavoto filmu “Eiropa kafijas biezumos” ar titriem angļu valodā prezentēsim Eiropas Parlamenta deputātiem un darbiniekiem. Ar to piedalīsimies pasākumos bibliotēkās un kultūras namos Latvijā. Kāpēc es to darīju? Mani interesē, ko cilvēki domā. Biju pārsteigts, jo dzirdēju dažādas atbildes. Turklāt ievērojami pozitīvākas nekā oficiālajās aģentūru aptaujās,” secina R.Pīks.
80 procenti aptaujāto ir optimistiski par Latvijas nākotni, savukārt apmēram 70 procenti – par Eiropas Savienības nākotni. Eiroparlamenta deputāts pieļauj, ka šādu rezultātu ietekmēja cilvēku izvēle. Piemēram, viņš izjautāja Džemmu Skulmi, Vitāliju Gavrilovu. Tomēr tika aptaujāti arī daudzi cilvēki, kuri sastapti nejauši uz ielas. Viens vīrs Aizkrauklē teicis, ka pēc 20 gadiem Japāna un Koreja arī būs Eiropas Savienībā. “Starp šīm valstīm ir Krievija? Tas nekas. Nav zināms, kur tā paliks, bet Japāna un Koreja gribēs būt Eiropas Savienībā,” uzskata aizkrauklietis.
Latvijas nākotni daudzi redz gaišās krāsās, turklāt starp attīstītākajām ES dalībvalstīm. Par Eiropas Savienību cilvēkiem ir abstraktāks priekšstats. Daži uzskata, ka tā ir krīzes situācijā. Citi paredz, ka savienība pletīsies plašumā, līdz uzsprāgs kā burbulis. Taču visi atzīst, ka šobrīd tā ir pasaulē vērā ņemams spēks.
***
Fakti
– Gadu gaitā Eiropas Parlamenta nozīme ir palielinājusies. Piecdesmitajos gados tā bija tikai konsultatīva institūcija. Septiņdesmitajos gados Parlaments ieguva Eiropas Savienības budžeta apstiprināšanas pilnvaras.
– 1979.gadā pirmo reizi Parlamenta deputātus ievēlēja tiešās vēlēšanās. 2004.gadā Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas bija arī Latvijā.
– Pašlaik Parlamentā ir 785 deputāti, bet pēc 2009.gada vēlēšanām to skaits samazināsies – būs atkal 736 deputāti.
– No Latvijas ir 9 deputāti.
