Pagājušās saulainās nedēļas izskaņa Apē bija zīmīga ar „Meteņdienas jampadraci”.
Pagājušās saulainās nedēļas izskaņa Apē bija zīmīga ar “Meteņdienas jampadraci”.
“Šo pasākumu rīkojām saskaņā ar INTERREG III A projektu “Kultūras integrācija jaunajā Eiropas Savienības pierobežā” gaitā,” stāsta Apes tautas nama direktore Ilva Sāre. Tādēļ pasākumā plīvoja ne tikai Latvijas un Igaunijas, bet arī Eiropas Savienības karogs.
“Meteņi jau trešo gadu mums notiek kopā ar igauņiem: Monistes tautas namu, Varstu kultūras centru un Jaunrozes Mežabrāļu saimniecība. Draudzīga sadarbība ne tikai kultūras, bet arī citās jomās mums te ilgst jau gadu desmitiem,” saka Ilva.
Jampadracis sākās pie tautas nama, jauktā kora ieskandināts. Tad dziedātāji devās uz tirgus laukumu, piepulcējoties citiem – lieliem un maziem – maskotajiem tēliem. Labi papūloties, starp viņiem izdevās pazīt pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” audzēkņus, sākumskolas skolēnus un viņu audzinātājas, kā arī citus apeniešus.
Dažādas izcelsmes braucamlīdzekļos, karogiem plīvojot, no robežas puses ieradās ar nepacietību gaidītie igauņi. Starp viņu maskām izcēlās sniegavīrs, vilks un trīs rozīgi sivēntiņi. Parādē nostājās pašgatavotie braucamlīdzekļi – “bobi”. Senas rotaļas mijās ar dziesmām un ticējumiem. Kā neatņemama Meteņu sastāvdaļa bija lielīšanās, kā arī tradicionālais cienasts – vārītas pupas, pīrādziņi un alus.
Metenis pats braši nobrauca ar ragaviņām no simboliska pakalna, mazie apenieši labprāt sekoja viņa piemēram. Lai izmīdītu kurmjus un atrādītos arī mājās palikušajiem, jautrais gājiens izmeta līkumu caur pilsētiņas centru.
Pēc pasu pārbaudes uz robežas raibā karavāna veiksmīgi nokļuva Igaunijas pusē. Tur ceļa malā Mēlis Motus “Metsavenna talu” saimniecībā ierīkojis ne vien piemiņas vietu mežabrāļiem (starp kuriem bijis arī viņa tēvs), bet arī sagatavojis stāvo Bunkurkalnu ziemas priekiem.
Tur notika sacensības dažādos ziemīgos sporta veidos. Tās rīkoja Aija Latika un Gunda Purakalne kopā ar igauņu kolēģiem. Sacensības gan lielākoties bija nenopietnas – pašdarināto braucamlīdzekļu starti, kamaniņu nobraucieni dažādās vecuma grupās. Programmā bija iekļauts arī kilometru garas distances slēpojums, kuru iesākt nācās ar kalna pieveikšanu. Tur igauņiem konkurenci sastādīja arī mūsu Guntis Liepkājs. Atsevišķā grupā spēkojās abu tautu slēpotāji ar koka slēpēm. Tos, kam kļuva vēsi, gaidīja Mežabrāļu krodziņš ar karstu tēju un siltu mūrīti. “Kājas nepiekūst, kad jātiek augšā!” priecīgs par ierīkoto pacēlāju arī kamaniņu tālbraukšanas sacensību uzvarētājs jaunākajā grupā Dāvis Korsītis.
Kaut arī virves vilkšanā stiprāka izrādījās Apes komanda, tomēr kaimiņu draudzība kā allaž izrādījās galvenā uzvarētāja. Tad bija kārta kopīgām pusdienām, nobaudot igauņu gatavoto zirņu zupu un latviešu vārītās pupas ar speķi. (Igauņi atzinās, ka viņiem ļoti garšojot latviešu maize.) Veiksminieki dažādajos sacensību veidos saņēma balvas. Par izdomu, gatavojot “bobus”, tika apbalvoti visi to autori. Šo pasākumu padarīja interesantāku gan braucošās Apes koka klavieres “Cantabile”ar savdabīgu “nošu grāmatu” (nobraucienā piedzīvoja avāriju), elegantais Zaķu ģimenes “bobs”, Apes skolēnu grupas veidotais braucamlīdzeklis “Zebra”, jauniešu kluba “bobs”, kā arī “Zirga kamanas”. Sajūsmināja arī igauņu mašīnīte…
“Ziema vēl tik drīz nebeigsies, kaut arī “atmetusies” uz pavasara pusi!” ar tādām noskaņām vēl nākamajā dienā, kaimiņpuses atpūtas iespēju sajūsmināti, Apes jaunieši bija sastopami Bunkurkalna sniegotajā nogāzē.
