Gribas pasūdzēties par to, ka arvien vairāk paliek to latviešu izveidoto uzņēmumu, kas tiek pārdoti ārzemniekiem. Bet kam lai pasūdzas?
Gribas pasūdzēties par to, ka arvien vairāk paliek to latviešu izveidoto uzņēmumu, kas tiek pārdoti ārzemniekiem. Bet kam lai pasūdzas?
Aizvakar daudzos plašsaziņas līdzekļos tika rakstīts, ka ir pārdots Latvijas saldējuma un pelmeņu ražotājs SIA “Margota” – kārtējais mūsu uzņēmums. Ja nemaldos, arī uzņēmums “Latvijas Balzams” pieder ārzemniekiem, un šo pārdoto uzņēmumu sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Pieļauju, ka jaunie īpašnieki – ārzemnieki, kuriem ir vairāk brīvu finanšu līdzekļu, var atļauties ieguldīt ievērojamas investīcijas pārpirktajos uzņēmumos, tomēr… Tomēr ir skumji, ka arvien mazāk paliek to uzņēmumu, kuros latvieši paši ir saimnieki. Ja latvieši pārdod tik daudzus savus uzņēmumus, ko veidojuši mūsu senči, vai tas nozīmē, ka paši nemākam saimniekot? Turklāt ir vairāki uzņēmumi, ko ir pārpirkuši lietuvieši vai igauņi.
Paralēles par “pārdošanos” var vilkt arī saistībā ar aizliegumu ražot Latvijā cukuru, tikai šajā gadījumā valsts ir “pārdevusies” Eiropas Savienībai. Un šoreiz cukurbiešu audzētājiem neviens īpaši viedokli nejautāja – grib viņi audzēt cukurbietes vai negrib – vienkārši piekrita izmantot Eiropas piešķirtās kompensācijas. Bet katrs cukurbiešu audzētājs taču ir zemnieks – mūsu mazais uzņēmējs. Lai arī Eiropā ir dažāda saražotās produkcijas pārprodukcija, kādēļ mums, latviešiem, ir visam jāpakļaujas bez ierunām? Ja aptaujātu Latvijas iedzīvotājus, pieļauju, ka lielākā daļa vēlētos arī turpmāk uzturā lietot tieši Latvijā ražoto cukuru – arī es. Tā kā pasūdzēties arī šajā lietā nav kam, varbūt jātaisa dumpis?
Bieži tiek uzsvērts, ka pašlaik dzīvojot patērētāju paaudze – vai arī šos notikumus var šādi skaidrot? Patērēšana šajā gadījumā bieži tiek saistīta arī ar izsaimniekošanu – cilvēki pārdod uzņēmumus, mantojumā no senčiem atstātos īpašumus, par iegūto naudu iegādājoties jaunas automašīnas vai citas preces, kurām nekad nebūs tāda vērtība kā senču koptam mežam. Kaut kad beigsies resursi šai patērēšanai un ko tad?
